Azbesta cigaretes
Arvien biežāk klīst runas par cigarešu kaitīgumu. Daži izvēlas piespiest sevi un atmest, citi meklē alternatīvas, piemēram- elektroniskās cigaretes un nikotīna plāksterus. Taču kā izrādās cigaretes agrāk ir bijušas pat daudzreiz kaitīgākas, nekā šodien. Un iemesls tam ir gluži vienkāršs- kārtējo reizi pasniedzot kaut ko kā labāku alternatīvu, var beigās atklāt šokējošas lietas par šīs, šķietami nekaitīgās alternatīvas patieso bīstamību, kas dažbrīd pat liek sacelties gaisā matiem. Taču cilvēki vienmēr meklē iespēju, kā apreibināties, un dažkārt šī iespēja var maksāt ļoti dārgi cilvēkam pašam.
Tabakas smēķēšana ir bijusi kā ieradums kopš parādījās tabaka, taču cigaretes kā komerciāls produkts ir samērā nesens ieviesums. Pirms tam eiropieši, kas to varēja atļauties, deva priekšroku pīpēm vai cigāriem. Kara laikā, Angļu kareivji ieviesa ieradumu tīt viņu tabaku laikrakstos, kas nāca no turku aliancēm. Esot mazas, viegli aizkūpināmas, un viegli pārnēsājamas sev līdzi, cigarete kļuva par ērtu veidu, kā uzmēķēt tabaku.
Nebija nekāds pārsteigums, ka tad, kad cilvēki sāka pamanīt negatīvos aspektus smēķēšanai, tabakas industrija spēra atbildes soli, mēģinot ieviest “nekaitīgākas cigaretes”. Vismaz tādas cigaretes, ar kuru palīdzību viņi varēja pārliecināt cilvēkus, ka tās ir “nekaitīgākas”. Ap šo laiku arī parādījās mentola cigaretes, pasniedzot to, ka mentola tvaiki ir labi plaušām.
Otrā lielā “drošo” cigarešu grupa, kura bija ieviesta bija cigaretes ar filtru. Taču, filtra cigaretes, smēķētāju skatījumā sākotnēji tika uzskatītas par “neveiksmīgām”. P.Lorrilard. Co(P.Lorrilarda kompānija), veidojot šīs cigaretes ar filtriem, izmēģināja vienu no tolaik plaši pieejamajiem veidiem, lai izgatavotu filtrus- azbestu.
Azbests uz to laiku likās perfekts risinājums. To varēja ļoti viegli dalīt pa šķiedrām, izveidojot ļoti efektīvus filtrus, kas bija spējīgi aizturēt nevajadzīgās cigarešu degošās daļiņas, un novērst lielāku daļiņu nonākšanu “pa taisno” plaušās. Līdz pat 1 mikrona izmēram. Tās bija ātri pieejamas un ne pārāk dārgas, lai tās lietotu, pat premium klases cigarešu markām. Lorrilarda kompānija palaida ražošanā šo “Kent” firmas cigareti 1952.gadā ar “Micronite” filtru. Tas tika reklamēts kā “Vislabākais veselības aizsargātājs cigarešu vēsturē”. “Kas ir “Micronite”? bija cita reklāma, kas skaidroja jaunā filtra nozīmi un panākumus. “Tas ir tīrs, brīvs no putekļiem, pilnīgi nekaitīgs materiāls, kas ir tik drošs, tik efektīvs, ka pat tiek lietots lai palīdzētu filtrēt gaisu slimnīcu operācijas zālēs”, vēstīja reklāma
Neveiksmīgi, gan Loriardam, gan viņa pircējiem, realitāte izrādījās nedaudz citādāka. “Micronite” filtros bija 30% krokodolīta(crocodolite), citādi pazīstama kā Brazīlijas zilais azbests, kas, kā izrādījās, bija viena no pašām bīstamākajām asbesta formām. Tas, laika gaitā varēja izraisīt azbestoisi(slimība, kas rodas no azbesta putekļiem), un mesoheliomu(slimība, kas veidojas jau no azbestoizes), un abas ir ļoti smagas formas plaušu vēzim. Tātad, šie filtri vēl jo vairāk sekmēja plaušu vēža attīstību, jo nogādāja plaušās gan cigarešu daļiņu putekļus, gan azbesta putekļus dziļi plaušās.
Taču, neskatoties uz šo cigarešu “patieso drošību”, kas nebija nekas vairāk kā ātrs ceļs uz kapsētu, šī marka, pateicoties mārketinga kampaņām, kļuva par hītu, jo bažas par veselības draudiem dēļ smēķēšanas padarīja smēķētājus ieinteresētus filtra cigaretēs, un “Kent” marka kļuva ārkārtīgi populāra, pārdodot vairāk nekā 13 miljardus cigaretes pat pirms 1957 gada, kad viņi beidzot pamainīja materiālu, no kā tika izgatavoti filtri. Kāpēc viņi to darīja, joprojām nav zināms, jo P. Lorrilarda kompānija nekad to neatklāja. Reklāmas vien vēstīja par to, ka filtrs atkal ir ticis “žilbinoši uzlabots”. Tikai zināms ir tas, ka rezultāti bija labāki nekā “Vislabākajai veselības aizsardzībai cigarešu vēsturē.”
Nedaudz par azbestu- arī celtniecībā ilgstoši lietoja azbestu, it sevišķi jumtu segumos, līdz kamēr tika atklāta tā graujošā ietekme uz veselību. tas bija lēts variants, un tāpēc tik plaši pielietots. Azbesta šķiedras, kuru daļiņas var būt pat tikai dažu mikronu izmērā, var ļoti viegli iekļūt plaušu dobumos un tur uzkrāties, laika gaitā izraisot azbestozi, kas vēlāk pāriet plaušu vēzī, tāpēc tagad ir izstrādāti speciāli notiekumi darbā ar azbestu, kas paredz ļoti rūpīgu tā glabāšanu, izvešanu, un demontāžu, lai cik vien iespējams, mazinātu riksu daļiņām nokļūt elpceļos un tur nogulsnēties. Azbestu tagad ir paredzēts tikai iznīcināt, nevis pārstrādāt, jo to pielietot celtniecībā, mainot, teiksim, jumta segumu, ir aizliegts, kā to paredz ministru kabineta noteikumi- Drošība darbā ar azbestu.
