Stonhedžas Mīkla Beidzot Atrisināta
Savā darbā zinātnieki izmantoja lāzera masas spektrometriju – metodi, kura analizē iežu ķīmisko sastāvu un mikroskopiskas dzīvības formas, kas pastāvējušas iežu veidošanās laikā. Analīzes atklāja ideālu sastāva atbilstību starp Stonhedžas zilajiem akmeņiem un iežiem 70 metru platā joslā Craig Rhos- y- Felin klintī.
Šī ir pirmā reize, kad pētniekiem izdevies atrast zilo akmeņu saistību ar konkrētu vietu, tomēr atklājums liek meklēt atbildi uz vēl vienu svarīgu jautājumu.
Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka akmeņi ņemti no Preseli pakalniem Velsā. No turienes tos ar plostiem varēja transportēt pāri Bristonas līcim un pa Eivonas upi nogādāt Viltšīrā. Savukārt Ponstaisona , kuru zinātnieki tagad uzskata par zilo akmeņu īsto izcelmes vietu, atrodas zemienē uz ziemeļiem no Preseli pakalniem.
No turienes ceļā uz Viltšķīru milzīgo akmeņu transportētājiem bijuši daudz lielāki šķēršļi. Zinātniekiem jāatrisina jauna mīkla : kā akmens laikameta cilvēkiem izdevies šos šķēršļus pāvarēt?
Akmens bluķus pārvietoja 250 km. Stonhedžas akmeņi ir iegūti no 250 km attālas klints Pontsaisonas tuvumā. Akmens laikmeta cilvēkiem tie bija vai nu jātransportē ar plostiem pa grūti izbraucamiem ūdeņiem apkārt Sentdeividheda zemesragam, vai jādabūt pāri vairāk nekā 500m augstajiem Preseli pakalniem. Tie abi būtu gandrīz pārcilvēciski veikumi.
Iedomājaties, kā šos tonnām smagos akmens bluķus cilvēki ir veduši no 250 km attāluma, lai uzceltu īpašu templi, kāpēc tā jānopūlās lai dabūtu tos tik tālu? Zinātnieki uzskata, ka šī vieta ir viena no retajām kur agrāk iespējams bijis kontakts ar ārpuszemes civilizāciju, bet mums to neuzzināt .
