Šī Ēka Netālu No Floridas Tā Arī Nekad Netika Pabeigta. Tam Ir Ļoti Nāvējošs Iemesls
Aptuveni 90 jūdzes no Floridas atrodas celtne, kas tā arī netika pabeigta. Celtne kura, ja būtu pabeigta, varēja izmainīt ASV vēsturi. Celtne, kas pārstāv laiku, kad idejas bija radikālas un bīstamas. Šī celtne varēja nodrošināt 15% no Kubai nepieciešamās enerģijas, to finansēja viņu komunistiskie partneri no padomju savienības. Celtniecība pie šī kodolreaktora sākās aukstā kara laikā, bet, paldies dievam, tas tā arī netika pabeigts, jo rezultāts varēja būt katastrofāls.
Kubas/Padomju kodolreaktora celtniecība sākās 1983. gadā, tikai 90 jūdzes no Floridas. Ar to plānoja nodrošināt 15% no Kubai nepieciešamās enerģijas.
Padomju savienība ieplūdināja milzīgus līdzekļus projekta attīstībai, bet kad tā krita, līdzekļi pārstāja ienākt.
Tas bija par 40% pabeigts, pilns ar dārgu tehniku, bet tika vienkārši pamests.
Vairāk kā 300 padomju darbiniekiem nācās atgriezties dzimtenē un celtne tika pamesta un aizmirsta.
Kastro pārtrauca attiecības ar padomju savienību 10 gadus pēc to sākuma un vairs nekas netika darīts ar pamesto reaktoru. Pēc pētījumiem atklājās, ka šis ir labākais scenārijs, jo citādi šī vieta ir vēl nenotikusi katastrofa.
Kubas celtniecības standarti ir ļoti elastīgi, tādēļ celtniecībā tiek pieļautas kļūdas radot bīstamas celtnes.
Negadījuma iespēja Juragua , pie reaktora darbības, pēc ekspertu domām, ir 15 reižu lielāka nekā ASV reaktoros. Pētot laikapstākļu iedarbību reģionā, radioaktīvais materiāls sasniegtu Floridu vien 24 laikā.
Dēļ tā atrašanās vietas, šis reaktors būtu tiešā lielu vētru ceļā, kas būtu izraisījušas katastrofu.
Šobrīd, tā ir tukša ēka, kas mums atgādina par to kas varēja būt. Ja notiktu negadījums visa ASV, Centrālamerika, Karību salas būtu ļoti smagi cietušas no radiācijas
Ne tikai ciešot no vētrām, šis reaktors arī izdalītu ļoti lielu daudzumu ar kodolatkritumiem. Paturiet prātā , ka kuba ir maza sala. Viņiem nebūtu kur no atkritumiem atbrīvoties un nāktos tos izmest okeānā. Tas ļoti ietekmētu ūdens kvalitāti un toksiskumu Floridas rajonā.
Ja tas viss jūs vēl nav sabiedējis, tad paklausieties šo. Ja notiktu negadījums, strādniekiem nebūtu ne jausmas par to līdz būtu jau par vēlu. Tajā laik, Kubā, nebija aprīkojuma lai noteiktu un brīdinātu par šādām briesmām. Mācības bija tik briesmīgas, ka notiekot nelaimei radioaktīvie materiāli sasniegtu Floridu jau 24 laikā pēc notikuma. 18 jūdžu rādiusā ap celtni, viss būtu ieslēgts “mirušajā zonā”, kur neviens un nekas nespētu izdzīvot.
Paldies dievam ka aukstais karš beidzās un šis, nu jau pamestais, kodolreaktors netika pabeigts, jo kas zina ko tas varēja izraisīt. Pat inženieri kuri strādāja pie šī projekta bija nobažījušies par celtniecības kvalitāti.
Pārbēdzējs, Vladimirs Cervers, vecākais inženieris, kas uzraudzīja kvalitāti reaktorā, apstiprināja, ka rentgena analīze apstiprināja ka metinātās caurules dzesēšanas sistēmai bija pārāk vājas dēļ gaisa kabatām, slikti savienojumi un karstuma bojājumi. No visām, sākumā, apstiprinātajām caurulēm, 15% tika atzīti par bojātām. Cits kodol inženieris, Hosē Oro, pavēstīja ka reaktora pamati satur vairākus defektus un struktūras bojājumus. Viss šis draudēja ar ļoti katastrofālu iznākumu.
Bet aukstais karš beidzās un no šīs katastrofas palika tikai tukšs karkass un sarūsējušas iekārtas. Ja tas tiktu pabeigts un iedarbināts tā būtu bumba ar laika degli un kamēr nekas nenotiktu toksiskie atkritumi kurus nebūtu kur, droši, noglabāt, nodarītu videi ļoti lielus bojājumus. Paldies dievam, šo vietu pameta.
