Lūk Kas Notiek, Ja Kodolizmēģinājumi Aiziet Patiešām Nepareizi

Amerika ne vienmēr ir bijusi zināma kā patīkamākā valsts, it īpaši auksta kara laikā, kad tā veica savus kodolizmēģinājumus. Amerikas Savienotās Valstis neizprotami daudz kodolizmēģinājumus šajā laikā.

Un protams, ka šie izmēģinājumi nenotika uz ASV zeme, jo kāpēc gan mums iznīcināt mūsu pašu lieta, ja mēs tās varam iznīcināt kādam citam? Lielākā daļa, kur ASV izmēģināja savus kodolieročus notika pie paradīzes salas, ko sauc par “Bikini Atoll”

Šī ir daļa no Mikronēzijas salas Klusajā okeānā. Vairāk nekā 2000 gadus uz “Bikini Atoll” dzīvoja miermīlīgi salas pamatiedzīvotāji. Taču pēc Otrā pasaules kara, ASV armija lūdza visiem 167 salas iedzīvotājiem pamest salu, lai tā varētu izmantot šo vietu saviem kodolizmēģinājumiem, taču to šiem iedzīvotājiem nemaz neteica un noklusēja.

ASV norādīja, ka šī teritorija tiks izmantota par labu, lai izbeigtu pasaulē valdošos karus. Tāpēc šajā teritorijā Otrā pasaules kara laikā bija aizņemta ar japāņu karaspēku. Bikini Atola salas iedzīvotāji ticēja katram ASV vārdam, diemžēl tie visi bija meli un tālāk sāksies stāsts par skaistās Bikini Atola salas likteni.

“Bikini Attoll” atrodas apmēram 4000 kilometru attālumā uz rietumiem no Havaju salām.

Aplis, kas apvilkts attēlā ir krāteris, kas ir palicis pēc ASV kodolizmēģinājumiem.

ASV armija sāka evakuācijas procesu no Bikini Atolona 1946. gadā. Iedzīvotāji sapakoja savas manas, lai sagatavotos savai neskaidrajai nākotnei.  Kad salas iedzīvotāji krāmēja savas mantas, pie salas parādījās vairāk kā 242 jūras kuģu, vairāk nekā 156 gaidi kuģi. 25’000 radiācijas reģistru kontrolierīces, un vairāk nekā 5000 dzīvnieku priekš radioaktīvajiem eksperimentiem, protams arī vairāki tūkstoši militāro personu. Skaistā sala tika pārvērsta par burtisku armijas bāzi.

Kad visi salas iedzīvotāji tika nogādāti citur, beidzot ASV varēja sākt savu kodolieroču izmēģinājumus. No 1946. līdz 1958. gadam, ASV veica 23 kodolieroču izmēģinājumus un skaistās “Bikini Atoll” salas. Tas bija laiks, kad šeit notika viens no lielākajiem kodolsprādzieniem, kas vispār noticis. Tas bija lielāks par Nagasaki un Hirosimu.

1954. gadā ASV nenovērtēja stiprumu saviem kodolieročiem. Kad tika uzspridzināts viens no šiem spēcīgajiem ieročiem. Sprādziena rezultātā gaisā tika uzmestas miljoniem tonnu smilšu un koraļļu, nemaz nerunājot par milzīgo augu un jūras dzīvniekiem, kas atradās šajā reģionā.

Augstām ASV personām, kuras tika nodēvētas par VIP, bija atļauts skatīties bumbas detonāciju no droša attāluma. Viņi uzskatīja, ka šis bija, kas labāks par Holivudas filmas pirmizrādi.

H – Bumba (H-BOMB), kas tika uzspridzināta 1954. gadā, bija trīs reizes stiprāka, nekā bija paredzēts.

ASV bija ļoti apmierināta ar rezultātiem, pat ja tas nozīmēja iznīcināt Bikini Atola salu. Attēlā varat redzēt Admirāli Viljamu Balndiju ar savu sievu un viceadmirāli Franku Louriju Vašingtonā. Viņi svinēja panākumus par veiksmīgajiem sprādzieniem. Admirālis bija arī komandieris, kas atbildēja par atombumbu testēšanu.

1954. gadā veiktais sprādziens bija tik spēcīgs, ka tas aiznesa radioaktīvos putekļus simtiem kilometru tālu, tiktāl, ka tie nokļuva uz citām salām. ASV nebija domājusi, ka sprādziens būs tik stiprs. Diemžēl šo salu iedzīvotāju ūdens tika piesārņots un cilvēki ļāva saviem bērniem spēlēties ārpus mājas, nemaz nezinādami, par potenciālajām briesmām. Drīz vien viņi konstatēja, ka bērniem sāk izkrist mati, sākas smaga vemšana un caureja. Pagāja divas dienas un tikai tad ASV valdība rīkojās. Viņi nāca palīgā šai salai nodrošinot medicīnisko aprūpi, taču arī viņiem nācās evakuēties.

Pēc lielā sprādziena atklājās, ka bija cietis arī kāds zvejas kuģis, kurā atradās 23 zvejnieki. Viņi tika pakļauti radioaktīvajiem pelniem. Zvejnieki cieta no smagām slimībām un sāpīgas nāves.

Pēc sprādzieniem sala bija klāta ar krāteriem un milzīgiem zemes caurumiem. Pat ja Bikini salas iedzīvotāji vēlētos atgriezties, tie vairs nekad nevarētu šeit dzīvot drošībā. Sakarā es dažādiem informācijas avotiem šīs salas iedzīvotāji tika atstāti badoties uz citām salām, kur viņiem nebija atbilstošas pārtikas un ūdens krājumi. Daži no Bikini salas iedzīvotājiem tika atrasti ciezdami no nepietiekami uztura kopā ar noslēpumainām slimībām.

Labas ziņas Bikini salas iedzīvotājiem atnāca 1970. gadā. Atomenerģijas Komisija paziņoja, ka sala ir praktiski bez starojuma un ļāva saliniekiem atgriezties mājās. Tai skaitā tika teikts, ka  ūdens un vietējās pārtikas dārzi neapdraudēs cilvēka veselību.

Diemžēl tā nebija taisnība. Kad salas iedzīvotāji pārvācās mājās, zinātnieki apstiprināja, ka Bikini Atoll salas radiācija bija augstāka, nekā sākotnēji gaidīts.

Par salas iedzīvotājiem tika izteikti dažādi un pretrunīgi vēstījumi. Pirmkārt nācās atturēt cilvēkus no vietējās pārtikas ēšanas, jo augsne joprojām bija piesārņota. Vēlāk 139 esošie salas iedzīvotāji atkal tika evakuēti, jo atklājās ka radiācijas līmenis ir daudz lielāks par pieļaujamo. Varam iedomāties, ka viņu dzīves bija pilnīgi izpostītas. Bikini Atoll sala joprojām ir pamesta līdz pat šai diena, saprotamu iemeslu dēļ! Piešķirot tam nedaudz līdzīgu pieskaņu ar Černobiļu.

Viens no vecākajiem Bikini Atoll salas iedzīvotājiem teica : “Mēs bijām tik satriekti, ka mēs nezinājām, ko darīt. Bet mūsu salas tika nopostītas ar indi. Amerikāņi mums stāstīja, ka mums tās ir jāatstāj. Mums bija jāseko visam, ko viņi teica, mums nebija izvēles. Ja viņi saka, ka nav droši tur dzīvot, mums ir jāiet, lai gan mēs ienīdām, ka viņi izjauca mūsu salas klusumu un skaistumu. Mēs pat viņiem jautājām, kāpēc mēs nevar uz tās palikt, vienmēr sekoja aizbildinājumi. Mums bija skumji, bet mēs negribējām problēmas ar amerikāņiem. Ja viņi teica, ja jāiet citur, mēs darījām, tā kā viņi teica.”

Lielākā daļa no Bikini salas, tagad dzīvo uz mazas saliņas, ko sauc Kili, kas ir diezgan tālu no pašas Bikini salas. Viņi saņem kompensācijas no ASV valdības, lai palīdzētu tiem.

Tagad uz salas droši var staigāt, taču līdz pat šai dienai tā ir neapdzīvota. Ir atrodamas vietas, kur vēl var sastapties ar radiāciju. Galvenais radiācijas risks ir atrodams tieši pārtikas audzējamajās zonās. Sakarā ar šo bīstamību, ūdenslīdēji atteikušies no šīs salas apmeklēšanas jau daudzus gadus, neviens nevēlas riskēt un tikt pakļauts briesmām.

Un lūk, zemāk pievienot divi video, kas bija vieno no postošākajiem, kas tika veikti uz šīs salas :

1946. gada veiktais atombumbas izmēģinājuma sprādziens :

1954. gada H – Bumba (Visspēcīgākā no visām)