Vēstulē Atklātas Karalienes Elizabetes Jūtas Saistībā Ar Diānas Nāvi.

Elizabete pēc traģēdijas rakstīja Henrietai Abeilai Smitai:

‘’Tas ir neizmērojami skumji, un viņa ir liels zaudējums valstij. Bet publiskā reakcija attiecībā uz viņas nāvi un pienākumiem, ko viņa pildīja, šķiet, ir vienojusi cilvēkus visā pasaulē iedvesmojošā veidā. Viljams un Harijs ir bijuši tik drosmīgi, un es esmu ļoti lepna.

Man šķiet, ka tava vēstule ir pirmā, ko es atvēru – emocijas joprojām ir sajauktas, bet mēs visi esam izgājuši cauri ļoti smagai pieredzei.’’

Kad karaliskā ģimene atgriežas mājās, Elizabete pirms Diānas bērēm vērsās pie tautas:

‘’Diāna bija apdāvināts cilvēks. Gan sliktos, gan labos laikos viņa nezaudēja spēju smieties un smaidīt, viņa iedvesmoja citus ar sirsnību. Šonedēļ mēs cenšamies palīdzēt Viljamam un Harijam pieņemt šo šausmīgo zaudējumu, ko viņi – un visi mēs – esam piedzīvojuši.’’

Daži uzskatīja, ka karalienes runa nebija patiesa, tomēr vēstule pierāda pretējo.