“Vēl Joprojām nespējam noticēt, ka viņa vairs nav starp Mums!” Latviju satriekusi milzīga traģēdija
Tiešām ļoti skumji, bet Latviju pēdējās dienās ir satriekusi vairāk nekā nepatīkama ziņa. Jāņem vērā, ka tieši tas ir vienkārši nepatīkami un ļoti skumji lielākajai daļai, kas zināja un pazina šo sirsnīgo cilvēku. Jāpiemin, ka viņš bija pavisam atpazīstams un ļoti zināms cilvēks, kuram vienmēr bija plaša sirds. Taču šoreiz viss ir izvērties krietni savādāk un kurš gan to vispār varēja tā iedomāties, ka viss notiks tieši tā. Acīmredzami ir tas, kas noticis, taču žēl, jo šis cilvēks bija draugs pilnīgi visiem, taču tagad tās ir skumjas ikvienam no mums.
“Ar Pavisam smagu sirdi mēs paziņojam, ka šī gada 10. decembrī mūžībā ir devies viens no mūsu labākajiem kolēģiem Džeimss Rozītis. Mēs vēl joprojām nespējam noticēt, ka viņš nav vairs starp mums,” tā sociālajā tīklā Facebook paziņojusi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Rozītis dzimis 1963. gada 30. jūlijā un nākamgad būtu svinēji savu 60. dzimšanas dienu. Savukārt bērnu slimnīcā viņš sāka strādāt jau kopš 1985. gada. Tolaik viņš iesāka strādāt tikai kā medmāsa. Savukārt pēc rezidentūras pilnīgas pabeigšanas 1988. gadā viņš kļuva par ķirurgu un pēc tam vēl par urologu trešajā uroloģijas nodaļā.
Jau 1996. gada janvārī viņš tur strādāja kā slimnīcas galvenais ārsts, kas ir tiešām milzīgs sasniegums. Bet no 2006. gada līdz 2008. gadam viņš pilnīgi ieņēma Bērnu slimnīcas medicīnas direktora galvenos pienākumus. Pēc 2008. gada viņš tālāk vadīja operāciju zāles un pildīja arī bērna ķirurga galvenos pienākumus.
Visi kolēģi viņu atceras, kā ļoti mierīgi, inteliģentu un vairāk nekā laipnu cilvēku, kurš pirms ienākšanas nodaļā pie rīta tējas vienmēr pastāstīja par saviem dzīves notikumiem no savas dzīves. Tomēr būdams darbības vadītājs, viņš vienmēr mācēja atrast kopīgu valodu ar pilnīgi visiem slimnīcas darbiniekiem. Viņš vienmēr mācēja klausīties, netraucējot citiem. Tāpat viņš vienmēr ņēma vērā visu slimnīcas darbinieku viedokli, lai tikai atrast pašu labāko risinājumu. Viņš bija īstens profesionālis, pēc kura piemēra varēja tikai sekot.
Viens no galvenajiem Džeimsa vaļaspriekiem bija regbijs, kurā viņš piedalījās jaunībā un vēlāk aktīvi tam visam sekoja līdzi. Tālāk viņš ļoti pievērsās fiziskajai sagatavotībai un aktīvi nodarbojās ar sportu. Tāpat ļoti aktīvi apmeklēja dažādas nodarbības treneru pavadībā. Par saviem bērniem un mazbērniem viņš vienmēr stāstīja ar lielu lepnumu un smaidu. “Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei un kolēģiem Bērnu slimnīcā,” sacīts ziņojumā.
