Ticis paziņots kāds varētu būs reālais rīcības plāns attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, kuri nebūs vakcinējušies

Latvijas mediji iezīmēja rīcības plāna statusu iedzīvotājiem, kuri turpmāk vēl nebūs vakcinējušies. Lai arī nav skaidrs, vai plāns tiks īstenots visiem iedzīvotājiem, ir skaidrs, ka pilotprojekti ir īstenoti noteiktām cilvēku grupām.

Šo jautājumu uzdeva lasītājs, kurš teica: “Nesen daudzi tie Bauskas iedzīvotāji, kuri nav potējušies pret kovidu, saņēma zvanu ar aicinājumu vakcinēties. Tajā skaitā arī es.”

Zvanītājs sauca mani vārdā, bet viņš palika anonīms. Kad tika izsludināti “Datu aizsardzības noteikumi”, kad valsts un vietējām varas iestādēm bija ļoti stingri noteikumi par personas datu vākšanu un apstrādi, kad ārstniecības iestādēm bieži bija grūtības izprast tuvu radinieku veselības stāvokli, mans personīgais jutīgais veselības stāvoklis nebija.

Lai iegūtu datus par vakcīnu, mans personīgais tālruņa numurs tiek atdalīts no kreisās un labās puses. Kādas tiesības jums ir? “Jautājiet Ligitai (redakcija zina vārdu).

Jau maijā Veselības ministrija (VM) uzsāka pilotprojektu – zvanīt senioriem, lai aicinātu viņus vakcinēties un tādējādi pārliecinātos, vai šāda komunikācija ar cilvēkiem, kuriem ir augsts risks saslimt ar kovidu, bet kuri vēl nav potējušies, ir efektīva, raksta portāls la.lv.

Pilotprojekta laikā tika zvanīts 200 cienījama vecuma jelgavniekiem. Pēc tam šādus zvanus saņēma Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotāji, no kuriem daļu patiešām izdevās pārliecināt, ka pote viņus paglābs no smagas slimības un nāves, bet tā bija mazākā daļa no visām apzvanītajām personām.

“Šobrīd zvanīšanas kārtība tiek salāgota ar liela mēroga vakcinācijas centru noslodzi un darbības grafiku, lai pašvaldības iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt vakcīnu pirms attiecīgā centra darbības beigām, jo pakāpeniski ieviešam citu pieeju – dodam iespēju vakcinēties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un to nodrošinām ar izbraukuma vakcināciju.

Zvanām senioriem, sākot ar 60 gadu vecumu, kā arī atzīmējam tos vecākā gadagājuma cilvēkus, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu vai ir vecāki un kuri vēlas saņemt poti mājās,” pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) vakcinācijas nodaļas komunikācijas koordinatore Inga Vasiļjeva.

Baušķenieki gan stāstīja, ka sazvanīti un iztaujāti par nepotēšanās iemesliem arī tie, kuri jaunāki par 60 gadiem.

Ministru kabineta (MK) noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi kovida infekcijas izplatības ierobežošanai” dod tiesības vakcinācijas informācijas sistēmas pārzinim NVD šajā sistēmā iekļaut pacienta vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, personas kodu, dzimumu, piederību prioritāri vakcinējamai grupai, vēlamo vakcinēšanas vietu un citu informāciju.

To varētu saprast, jo, dodoties vizītē pie ārsta, mēs tur atstājam savus datus, kuri nokļūst e-veselības sistēmā un ir pieejami NVD. Taču jautājums rodas par ko citu, proti, kāds ir juridiskais pamatojums tam, ka SIA “TET” operatori, ar kuriem NVD ir noslēdzis līgumu par cilvēku apzvanīšanu un īsziņu sūtīšanu, iztaujā sazvanītos cilvēkus par nevakcinēšanās iemesliem un kur pēc tam šie dati tiek uzkrāti?

Kādi noteikumi tiek izvirzīti šī ārpakalpojuma sniedzējam, lai personu dati pēc tam netiktu nodoti, piemēram, dažādām firmām, kas mums zvana un aicina iegādāties savus ražojumus?

Mūsu dati zvanu operatoru rokās Valsts datu inspekcijas (VDI) vadītāja Jekaterina Macuka neuzskata, ka šāda iztaujāšana būtu nelikumīga, jo pieminētajos MK noteikumos ir norādīts, ka NVD fizisko personu datubāzi drīkst izmantot, lai informētu personas par iespēju saņemt vakcīnu pret kovidu. Tieši tas kalpo kā juridiskais pamats iepriekš minētajām senioru apzvanīšanas kampaņām. Taču MK noteikumos nav izlasāms, ka NVD nolīgtajiem operatoriem būtu tiesības prasīt iemeslus, kāpēc attiecīgā persona nepotējas. Ja nu vienīgi cilvēks labprāt pats tos izstāsta.

Grūti iedomāties, ka operators, kurš nav saistīts ar medicīnu, ir tas īstais cilvēks, kurš spēs pārliecināt nevakcinēto, lai viņš piekristu doties pēc potes. Inga Vasiļjeva sacīja, ka nedēļā tiekot piezvanīts 10 000 cilvēku, no kuriem tikai 10% piekrītot vakcinēties. “Bet, analizējot vakcinācijas aktivitāti pēc cilvēku apzvanīšanas, redzam, ka katrā no vietām tā lēnām pieaug. Kā piemēru varu minēt Daugavpili, kur ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc vakcinācijas pakalpojuma,” sacīja Vasiļjeva. Līdz šim Latgalē vakcinēšanās aptvere ir bijusi uz pusi mazāka nekā vidēji Latvijā. Tas, ka NVD uzturētajā vakcinācijas informācijas sistēmā ir iekļauti visi sapotētie cilvēki, ir pats par sevi saprotams, bet kā tiek atrasti tie, kuri vēl nav vakcinējušies?

Salīdzina datus

“NVD savus datus salīdzina ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturēto iedzīvotāju reģistru un pēc izslēgšanas metodes iegūst nevakcinēto personu datus.

Piemēram, kad veidoja prioritāri vakcinējamo personu sarakstu noteiktā vecuma grupā, tad apskatījās iedzīvotāju reģistrā, cik cilvēku ir šajā grupā, un no ārstniecības iestādēm tika iegūta informācija, cik konkrēti šajā vecuma grupā ir vakcinējušies. Tad arī bija redzams, cik ir tādu cilvēku, kas to nav izdarījuši,” skaidro VDI direktore.

NVD mūsu datus nodod zvanu centra operatoriem, kuru skaits, kā pastāstīja vakcinācijas nodaļas komunikācijas koordinatore, esot mainīgs. Tas atkarīgs no tā, cik senioru ir jāapzvana, kādas ir citas vakcinācijas aktualitātes un nepieciešamības no zvanu centra puses. Operatoru skaits, kuri ikdienā zvanot senioriem, lai aicinātu viņus potēties, tiekot palielināts.

NVD galvenais jurists Gints Čanders skaidroja, ka NVD līgumā ar SIA “TET” esot iekļauti stingri nosacījumi par personu datu apstrādi, un katra iesaistītā persona parakstot attiecīgu saistību rakstu par to izpildi.

Uzņēmumam “TET” jānodrošina visas tiesību aktos noteiktās fizisko personu datu aizsardzības prasības, jāuzņemas atbildība par personu datu apstrādei izmantoto tehnisko resursu (darbstacijām, serveriem utt.).

Līguma izpildes laikā un arī pēc tā termiņa beigām aizliegts trešajām personām izpaust iegūtos personu datus.

Bet pēc līguma saistību izpildes (līgums noslēgts līdz 31. decembrim) “TET” nekavējoties jādzēš saņemtā personu datus saturošā informācija un tās kopijas no saviem datu apstrādē izmantotajiem tehniskajiem resursiem.

Zvanu operators atbild par datu aizsardzības pārkāpuma rezultātā personai nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzības segšanu.