Tas sāksies 12. Maijā un ilgs nedēļu pēc kārtas: Sinoptiķi izteikušies par šausmīgu prognozi
Kad aukstuma pāries un vasara sāksies, ir jautājums, uz kuru daudzi meklē atbildi.
Maija brīvdienu noslēgumā lielākajā daļā Austrumeiropas reģionu joprojām būs salīdzinoši vēss laiks. Termometru rādītāji nepārsniegs 13 grādus daudzviet, bet citur reģionā tie varētu stagnēt pat zem 10 grādiem.
Nesen Hidrometeoroloģijas centra ārzemju speciālisti rīkoja preses konferenci, lai dalītos ar saviem secinājumiem par 2024. gada vasaras galvenajām laikapstākļu tendencēm Austrumeiropā. Viņi uzsver, ka šis periods būs atšķirīgs dažādos valsts reģionos, ņemot vērā to ģeogrāfiskās un klimatiskās īpatnības.
LVĢMC meteorologs Andris Vīksna devās raidījumā, lai sniegtu plašāku skatījumu uz to, kāda varētu būt nākamā vasara Latvijā.
Uzdotais jautājums par šī gada vasaras prognozēm Latvijā beidzot iegūst atbildi no LVĢMC pārstāvja. Vīksna norāda, ka pašreizējās prognozes liecina par siltāku laika apstākļu gaidām maijā un maija beigās, salīdzinot ar parastajiem mērķiem. Šādas prognozes rada cerības uz siltāku un saulaināku laiku, kas varētu būt labvēlīgs gan dabas procesiem, gan cilvēku ikdienai un aktivitātēm. Tomēr, vienmēr ir jāatceras par prognožu nenoteiktību un to, ka dabas parādības var būt neprognozējamas, tāpēc ir svarīgi būt gataviem arī uz negaidītiem laikapstākļiem un pielāgoties atbilstoši.
Kā citos gados, arī šogad visticamāk novērosim kontrastainus laikapstākļus, kurus raksturo gan karstuma viļņi, gan spēcīgi sausuma periodi, ko var sekt intensīvas lietavas, radot plūdu draudus daudziem Latvijas reģioniem.
Latvijā vēsturiski ir bijuši ilgstoši sausuma periodi, kas atstājuši dziļas pēdas. Atcerēsimies 2018. gadu, kad nepietiekami nokrišņi izraisīja sausuma un ugunsgrēku briesmas, kā arī negatīvi ietekmēja lauksaimniecību un dabas vidi visā valstī.
Šī ir tikai viena no daudzajām epizodēm vēsturē, kad nepietiekams nokrišņu daudzums un ilgstošs sauss laiks ir bijuši raksturīgi. Šādi sausuma periodi rada būtiskas sekas, tajā skaitā augu bojājumus, ražas samazināšanos, ūdens resursu trūkumu un ekosistēmu nelīdzsvarotību, atspoguļojot saistīto risku un ietekmi uz sabiedrību un dabas vidi.
