“Tas Būs Pavisam Smags trieciens visiem iedzīvotājiem!” Paziņoti Baisi jaunumi, kas turpmāk skars arī Tevi!

Pieminēšanas vērtas ir Latvijā risināmās finanšu trillera ainas, kad notikumi pasaules fondu tirgos var nodarīt cilvēkam kaitējumu vai vismaz krietni sarežģīt dzīvi. Mēs to piedzīvojām 2008. gadā, kad pasaules tirgus tendences vēstīja par mūsu valsts iepriekšējā pārmērīgā aizņemšanās un mājokļu burbuļa sekām, un tagad pensiju fondu aktīvu cenu kritums noteikti rada zināmas problēmas ikvienam, lai arī kā viņi to negribētu. Taču pašlaik tā ir realitāte ikvienam no mums!

Pensionāri var nopelnīt mazāk no saviem sekundārajiem un pensijas uzkrājumiem, nekā viņi iegulda, jo finanšu aktīvu cenu krituma dēļ pensijas uzkrājumi var būt mazāk vērti nekā līdzekļi. Taču nevajadzētu brīnīties par radikāliem pieņēmumiem un lēmumiem, kas situāciju var tikai pasliktināt. Kļūst sliktāk, un jūs saņemat gandrīz nekādu pensiju! Tomēr šajā ziņā, tas skar pilnīgi visus iedzīvotājus, ne tikai pensionārus. Diemžēl, bet jo tālāk ejam, jo saprotams, ka patreizējā situācija ir ļoti nepatīkama un cilvēki turpina zaudēt naudu, ko cenšas uzkrāt, bet stāsts ir ne tikai par to!

Ilgtermiņa uzkrājumi, tostarp pensiju fondu noguldījumi, galvenokārt atspoguļojas pensiju sekundārajos rādītājos. Šā gada oktobra un novembra beigas joprojām ir salīdzinoši nepatīkams un reālistisks laika posms. 12 mēnešu ienesīgums ir labs etalons, ja vēlaties saprast, kā konkrēti tirgus apstākļi ietekmē jūsu pensiju plānu un visu pārējo, kas saistīts ar Jūsu iekrājumiem.

Savukārt attiecībā uz ilgtermiņa atdevi tas ir samērā droši no 10 gadu perspektīvas jeb no konkrētu darbību uzsākšanas pensiju plānu perspektīvas. Latvijā uz fondiem balstītu pensiju sistēmu ieviesa 2003. gadā, ieguldot konkrētās shēmās, tāpēc 15 gadu periods ir piemērots arī ilgtermiņa izvērtēšanai. Šajā gadījumā peļņa atspoguļo ne tikai pēdējo desmit gadu, bet arī to, kā konkrētai pensiju shēmai veicās 2008. gada finanšu krīzes laikā.

Lietas būtība ir tās pamatā.
Pensiju finansēšanai ar vispārējiem nodokļu ieņēmumiem bija jēga, kad sākās jaunais gadsimts. Nevienā citā valstī šādas sistēmas nebija; investīciju iespējas bija pievilcīgas. Visas pārējās finanšu saistības tiks kontrolētas, pateicoties attīstīto valstu obligāciju stabilitātei. Konservatīvo pensiju plānu dalībniekiem pietiek ar gada ienesīgumu 2%, 3% vai vairāk, lai iekrātu kaut nedaudz apsteidzot inflāciju. Tas nepieciešams, jo ir iespēja veidot uzkrājumus vecumdienām, ko nodrošina pensiju plāni, kas kā finansējuma avotu izmanto parādu. Turklāt notika būtiskas inflācijas izmaiņas saistībā ar trekno gadu.

Procentu likmju kāpums varēja normalizēt situāciju pirms 2008. gada finanšu krīzes. Tā vietā pieaugošās aizņemšanās prasības lika cilvēkiem izgudrot jaunus līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi. Šo centienu rezultātā finanšu sistēmai drīzumā bija jāsamazina procentu likmes.

Ir pieejams pašreizējais skatījums uz nākotni.
Ir grūti zināt, ko nesīs nākamie mēneši, tāpēc ieteicams nokavēties un gaidīt papildu informāciju. Tas attiecas uz jebkādām ilgtermiņa pensiju obligācijām — šobrīd pensijas, visticamāk, neturpināsies ļoti ilgi. Lai gan cilvēki nav pārliecināti, ko sagaidīt tuvākajā nākotnē, finanšu analītiķi ir noteikuši, ka inflācijas līmenis samazināsies. Tas ir saistīts ar gāzes, naftas un citu lauksaimniecības produktu cenu samazināšanos tirgū. Ņemot to vērā, var sagaidīt procentu likmju samazināšanos un obligāciju cenu pieaugumu. Turklāt ir jāņem vērā vēl viens aspekts.

Šobrīd tiek emitēta jauna obligācija ar neparasti augstu procentu likmi. Tas varētu novest pie tā, ka pensiju fondiem būs lielākas iespējas uz augstāku procentu likmju un augstāku parādu cenu rēķina. Iespējams, tas varētu būtiski mainīt Latvijas pensiju shēmas ienesīgumu pēc 10 gadiem. Ikvienam, kurš vēlas ietaupīt ilgtermiņā, tas jāapsver.