Šī gada ziema liks pamatīgi visiem nobālēt! Sinoptiķi izteikuši nepatīkamu prognozi par drīzo ziemu
Eiropas sinoptiķi nesen ziņoja, ka gaidāmā ziemas sezona var būt pilna ar negaidītiem un savdabīgiem pārsteigumiem. Meteorologi prognozē, ka decembrī un janvārī būs neparasti laikapstākļi, kas, iespējams, pieķers daudzus cilvēkus. Tas var radīt sarežģītas situācijas dažādos reģionos. Pazīstams sinoptiķis ir uzsvēris šīs iespējamās laikapstākļu anomālijas. Vērts atzīmēt, ka 2010. gada decembris izceļas kā viens no aukstākajiem mēnešiem, kāds jebkad reģistrēts Latvijas vēsturē.
2010. gada decembrī Latvijā uzsniga otrs spēcīgākais snigts, sasniedzot ievērojamu 22 centimetru kopējo dziļumu. Šāds sniega daudzums decembrī ir diezgan neparasts, ņemot vērā, ka iepriekš apkopotie dati liecina, ka lielākais snigšanas daudzums šajā mēnesī bija vidēji 23 centimetri, kas tika dokumentēts 1937. gadā.
Decembra pēdējā diena visā Latvijā atnesa dažādus sniega biezuma līmeņus. Spektra augstākajā galā visvairāk uzkrājās Kalnciem ar 57 cm dziļumu, kam seko Rucava ar 52 cm, Dobele ar 49 cm un Rīga ar 46 cm. Savukārt vismazāk sniega bijis Ventspilī un Kolkā ar mērījumiem attiecīgi tikai 25 cm un 29 cm. Ir svarīgi pieminēt, ka šie mērījumi ir palikuši nemainīgi kopš to sākotnējās reģistrēšanas.
Attiecīgā datuma pieminēšana nebūs vienīgais gadījums Latvijas vēsturē. Saskaņā ar meteoroloģiskajām prognozēm decembris un janvāris būs ievērojami netipiski, un mēs varam saskarties ar vēl nebijušiem notikumiem. Ir ārkārtīgi svarīgi skaidri izteikt konkrēto mērķi vai nepieciešamību.
Lasi vēl : Pircējai populārākajā LIDL veikalā paveras drausmīgs skats – “Pilnīgi vem sagribējās”
Ilgtermiņa prognozes jau ir paredzējušas tuvojošos ziemas sezonas klimatiskos apstākļus, pēc viņa teiktā. Pat ja šīs prognozes ir sagatavotas iepriekš, sagaidāms, ka tās būs ļoti uzticamas zinātniskās pētniecības progresa dēļ. Jaunākie dati liecina, ka gaidāmā ziemas sezona tiek prognozēta ievērojami atšķirīga no iepriekšējām.
Pēc speciālista vērtējuma, temperatūra decembra un janvāra mēnešos pārsniedz vidējo. Šis atklājums nozīmē, ka, iestājoties ziemai, dzīvsudraba rādījumi pārsniegs parasto diapazonu par aptuveni vienu vai diviem grādiem pēc Celsija. Turklāt tiek prognozēts, ka janvāra otrajā pusē novirze palielināsies līdz diviem līdz trim grādiem pēc Celsija.
Lai gan priekšstats par temperatūras paaugstināšanos var šķist pievilcīgs, ir ļoti svarīgi apzināties iespējamos apdraudējumus, ko tas rada. Karstuma pieaugumu neizbēgami pavada apdeguma periodi, kas var radīt bīstamas situācijas konkrētos reģionos, tostarp nedrošas, ledus ainavas un bīstamu sasalstošu lietu.
Kā norāda meteoroloģijas speciālisti, ziemas periods Eiropā, arī Latvijā, ir pazīstams ar periodiskām klimata izmaiņām. Šīs svārstības galvenokārt izriet no okeāna temperatūras izmaiņām, kas notiek visā pasaulē un izraisa sporādiskus temperatūras traucējumus ziemas sezonā.
