Rudens Jau Klauvē Pie Durvīm! Kas Tev Jāzina Par Saaukstēšanos : Simptomi, Riska Faktori Un Tā Novēršana, Lai Nesaslimtu

Daži faktori var palielināt risku saslimt ar saaukstēšanos:
– aukstās sezonas – ziemās un rudeņos saķert saaukstēšanos ir vieglāk;
– vecums – bērni zem 6 gadu vecuma ir jūtīgāki pret saaukstēšanos, īpaši, ja viņi ir bērnudārzā ar citiem bērniem;
– atrašanās pārpildītās telpās bez ventilācijas;
– problēmas ar imūnsistēmu;
– smēķēšana.

Tas, ko tu vari darīt mājās, lai mazinātu simptomus:
– atpūties un uzņem daudz šķidrumu;
– skalo rīkli ar sālsūdeni (1/4 līdz ½ tējkarotes sāls uz glāzi ūdens);
– ingvers, medus un ehinācija var atvieglot simptomus;
– probiotiķi un jogurts ir noderīgi.

Standarta medikamenti (antihistamīni, pretsāpju līdzekļi) arī var atvieglot simptomus. Tomēr pirms to lietošana ir jākonsultējas ar ārstu. Tie nav ieteicami maziem bērniem.

Parasti saaukstēšanās ilgst 7 – 10 dienas, dažreiz pat mazāk. Ja tavi simptomi nemazinās pēc nedēļas vai pat pasliktinās, ir jāzvana ārstam – tas var būt kas nopietnāks par saaukstēšanos.

Atceries: ‘’pabaro saaukstēšanos,  nomērdē badā drudzi’’ nedarbojas – tas var visu padarīt sliktāku. Nav nozīmes, tā ir saaukstēšanās vai drudzis, ķermenim vajag enerģiju, lai cīnītos ar vīrusu, tāpēc tev ir jāēd pietiekami daudz.

Saaukstēšanās ir bieža parādība aukstajā sezona, tāpēc veselīgam cilvēkam to saķert dažas reizes gadā ir normāli. Bet ir preventatīvas lietas, kuras jāatcerās:
– mazgā rokas, lai novērstu baktēriju izplatīšanos;
– lieto probiotiķus vai ēd jogurtu, lai uzturētu kuņģa vidi veselīgu;
– centies nesaskarties ar slimiem cilvēkiem;
– nosedz degunu un muti, kad šķaudi vai klepo, jo tas var inficēt cilvēkus tev apkārt.