Ļoti slavens un leģendārs seriāla aktieris negaidīti devies aizsaulē; Tuvinieki nesaprot kā tas varēja notikt
Leģendārais seriāla aktieris negaidīti šķērso robežu uz neskaidrības un nezināmas pasaules platumā, atstājot savu aiziešanu tikai 60 gadu vecumā. Šis pēkšņais zaudējums bija kā nejaušs vētras šķērslis, kas satricināja visus, atstājot aiz sevis sāpīgu ietekmi. Nevienam nebija bijusi pat ēna par soli, kas šo dienu pārvērstu par tik lielu sāpju izcelšanos.
Mūsu eksistence ir daudz plašāka nekā tikai fiziskais ķermenis – tā ir iemiesota gan garīgajā, gan emocionālajā un intelektuālajā dimensijā. Tas, kas mūs veido un definē, nav vienkārši saistīts ar ķermeni, bet gan ar mūsu gara, dvēseles un apziņas dziļumu.
Pat pēc fiziskā ķermeņa aiziešanas no šīs pasaules, mūsu būtība turpina pastāvēt, pārņemot citus veidus un formu, kam sekos jauna inkarnācija, jauna pieredze un jauna attīstība. Tādējādi mēs esam daudz vairāk nekā vienkārši fiziskas pasaules iemītnieki – mēs esam neizsīkstoša gara ceļotāji, kas meklē izaicinājumus un iespējas ne tikai šajā dzīvē, bet arī pēc tās.
Viņa esamība fiziskajā pasaulē ir tikpat sveša un neparasta kā cilvēkam, kurš atrodas kosmosa telpā, iesēdies kosmosa kapsulā. Mūsu ķermenis ir kā šis kosmosa tērps – mums jāpielāgojas šai atrašanās vietai, šiem apstākļiem, šai ierobežotībai. Tas ir kā kārta, ko mēs valkājam, bet nejūtamies pilnībā saistīti ar to.
Tiklīdz mēs esam izpildījuši savu uzdevumu šajā pasaulē, tas ir kā brīdis, kad mēs noņemam savu kosmosa tērpu un atgriežamies mājās. Šajā mirklī mēs atbrīvojamies no šīm fiziskajām saitēm un jūtamies kā atviegloti, kā atvadoties no smaguma, kas mūs nomāca. Līdzīgi mūsu dvēselei, kad tā atstāj mūsu ķermeni, šis brīdis ir neprasti atvieglojošs un dziedinošs, nekā varētu iedomāties. Tas ir brīdis, kad mēs pārietam uz nākamo ceļu, nesot līdzi mūsu pieredzi un mācības no šīs pasaules.
Mūsu fiziskais ķermenis ir kā mājvieta garīgajai būtnei, kam mēs esam pilnīgi apņēmušies piedzīvot šo pasauli. Tas ir kā sarežģīta sistēma, kas mūs apkārtējās realitātes kontekstā nodrošina iespēju izmantot un attīstīt mūsu spējas un izzināt dažādus aspektus dzīves. Taču šis ķermenis ir tikai pagaidu apvalks, kas mūsu Garu aptver un kalpo kā rīks mūsu mācībām un izaicinājumiem šajā pasaules ceļojumā.
Cilvēki, kas mums tiek dota kā biedri un skolotāji šajā ceļojumā, ir kā gudrības un mācības avoti. Viņi ir tie, kuri piedāvā iedvesmu, padomus un mācības, lai palīdzētu mums izaugt un attīstīties kā personībām. Kad mēs spējam ieklausīties viņu mācības, mēs esam gatavi virzīties tālāk pa savu ceļu.
Ir svarīgi pateikties šiem cilvēkiem par viņu devumu un atbalstu mūsu ceļā. Viņi uzņemas lielu atbildību, mācot un iedrošinot mūs pieaugt un attīstīties. Tādējādi viņi kļūst par neaizstājamu daļu no mūsu personiskās izaugsmes ceļa.
Diemžēl, ķeroties atpakaļ pie skumjā notikuma… Neviens nedomāja, ka tas viss beigsies šādi…
Lasi raksta turpinājumu nākamajā lapā
