Latviju atkārtoti satriec kārtējā sēru vēsts! Mūžībā ir devusies Latvijā ļoti pazīstama un slavena sieviete!

Daudzi cilvēki jau ir daudz dzirdējuši par šo slaveno sievieti vai pat ir pazīstami ar viņu. Tomēr šajā gadījumā tas ir ļoti skumji, jo lielākā daļa viņu zināja un vispār nav saprotams kā tas varēja atgadīties. Pie tam pēdējā laikā bieži dzirdam par dažādām vēstīm, kad mūžībā aiziet daudzi un pazīstami cilvēki, taču kāpēc tā?  Lai gan tas ir žēl, mums ir jāsaskaras ar realitāti: šī incidenta dēļ valsts ir zaudējusi ievērojamu “meistardarbu”. Gan valsts kopumā, gan iesaistītie cilvēki visu mūžu pieliek daudz pūļu un smagu darbu savos projektos. Viņa tik tiešām ieguldīja ļoti daudz šajā valstī.

Anita Lipa dzimusi militārpersonu un ierēdņu ģimenē. Latvijas Rakstnieku savienība saņēma no viņiem līdzjūtību, kurā teikts, ka Anita mūžībā aizgājusi no 1928. gada 18. janvāra līdz 2022. gada 13. decembrim. Paziņojot šo informāciju savienībai, tās prezidents Arno Jundze atzīmēja, ka Anita mirusi tas laika sprīdis. 1947. gadā viņa pabeidza vidusskolas izglītību un pēc tam atgriezās Latvijā, lai mācītos Latvijas Nacionālajā universitātē. Pēc absolvēšanas 1952.-1953.gadā viņa kļuva par skolotāju Istras vidusskolā. Kara laikā viņa strādāja armijas lazaretē par kārtībnieci. Kad Vācija padevās, viņa turpināja strādāt lazaretē, līdz pievienojās pārējai valstij Latvijā.

Pirms Daugavpils 12. vidusskolas no 1956. līdz 1959. gadam bijusi vidusskolas skolotāja Bebrenes vidusskolā. No 1959. līdz 1966. gadam strādājusi par Bebrenes vidusskolas Mācību daļas vadītāju. Pēc tam no 1966. līdz 1969. gadam strādājusi par izglītības direktori Daugavpils 12. vidusskolā. Pēc tam no 1969. līdz 1971. gadam strādājusi par Daugavpils ekskursiju un tūrisma vadītāju. 1986. gadā viņa kļuva par pasniedzēju Daugavpils Pedagoģijas fakultātē. No 1994. līdz 2001. gadam viņa bija profesore tajā pašā universitātē. Šajā laikā viņa strādāja par ārštata rakstnieci laikrakstā “Latgales Laiks”.

Agrā bērnība, kad Liepa sāka rakstīt, nāca līdz ar viņas pirmā romāna publicēšanu žurnālā Boy Scout. Šajā pašā izdevumā tika izdoti arī viņas nākamie romāni un ilustrācijas. Bērnībā viņa publicējusi stāstus un humoru Latvijā divos žurnālos: “Literatūra un Maksla” un “Skolotu Avīze”. Viņas pirmā grāmata, kas izdota 1982. gadā, bija humoristisku stāstu un grafiku apkopojums ar nosaukumu Krusta dancis. 1990. gada romāns, kura pamatā ir Anitas Lipas dokumentālā filma “Diging”, izraisīja sašutumu, kad tas tika izlaists. Tas bija tāpēc, ka tajā tika dokumentētas apspiesto latviešu militārpersonu ciešanas valsts atvēršanās un reformas laikā. Lielu uzmanību izpelnījās arī tā tulkojumi krievu un lietuviešu valodā.

Anitas Liepas literārais mantojums ir daudzveidīgs; viņa jau no bērnības rakstījusi romānus, stāstus, lugas. Par ieguldījumu un attieksmi pret Latvijas kultūrvidi Anitai Liepai 2006. gadā piešķirta trīszvaigžņu medaļa, kā arī Goda Daugavpilietes 2005 balva.

Darba autores meita norādīja, ka atvadīšanās no Anitas Liepas notiks Mārtiņa Lutera katedrālē 18. novembrī, Daugavpilī, ielā 66. Ceremonija notiks no 11:00 līdz 11:40. Pēc tam Anita Liepa tiks nogādāta Aglonā un apbedīta šīs pilsētas kapos.

Arno Jundze Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaka līdzjūtību Anitas Liepas tuviniekiem, paziņām un faniem.