“Katru dienu lūdzos, lai mājās atgrieztos vesela un neievainota” – Noticis milzu skandāls Bērnu Aprūpes Centrā
”Izdarīšu tā, lai Tu tiktu padzīts no darba!” Diezgan bieži šis teikums ir jādzird no zēna, kura izdarības un uzdevību mēģināju izmainīt. Viņa sacītais, bija pavisam nopietni uztverošs drauds, jo audzēkņi pārzin vadību, tāpēc var iet un žēloties. Sociālā centra vadītājas kabinetā bērni var dzīvot droši, kā savas istabās, nerespektē to, ka vadītāja sarunājās ar darbinieku. Bērns droši var iejaukties un pārtraukt šo sarunu, jo viņu iegribas ir daudz primārākas. Ir bijuši arī tādi gadījumi, ka audzēkņi izseko darbiniekus un vadībai aizsūta foto, kurā redzams tas, ko katrs darbinieks dara, konkrētajā brīdī. Atļaušos vēl piebilst, ka ja viņi nosūdz vadībai darbinieku sarunas, tad viņus atalgo ar saldumiem”, tā sūdzas darbiniece.
Audzēkņi brīvi skatās porno un atslābuši, klausās neķītras dziesmas. Bijusī sociālā centra darbiniece pastāsta par pilnīgi neticamiem faktiem: ”Katrā istabiņā ir dators ar piekļuvi internetam, tas nozīmē,ka šie bērni var droši skatīties pornolapas un jebko citu, ko vien sirds kāro. Bērni naktis pavada internetā, nevis guļot. Tie audzinātāji, kuri strādā naktīs ir bezpalīdzīgi šajā situācijā, jo apzinās, ka sociālā centra vadība būs audzēkņu pusē. Vadība uzskata, ka nevar liegt bērniem šo jauko atpūtas veidu!
Vienu dienu atnākot uz darbu, jutos kā cietumā, jo audzēkņi klausījās neķītru mūziku, un viņi var droši pienākt pie jebkura darbinieka, piedraudēt ar nazi rokās: ”Ja pateiksi kaut vienu vārdu, nebūs labi” sarkastiski smejot par savu joku.
Sociālā centrā esošo audzēkņu uzvedība ir neadekvāta, bez kauna sajūtas, var kliegt uz pavāru, lai šis ātrāk viņus apkalpotu un atnestu paēst. Ja pavārs mēģina ko iebilst, viņi var iespert pa durvīm un ar dūri uzsist pa galdu. Gatavu sviestmaizi, viņi var izmest miskastē, jo apetīte pazudisi vai arī atņemt no cita bērna ēdienu, un pateikt, ka es vēlējos šādi izdarīt.
Piemēram, ja kāds no darbiniekiem saņemās un beidzot grib ieviest kaut kādu konkrētu kārtību, tad viņš riskē ar savu galvu – dabūt ar krēslu vai makaronu šķīvi. Audzēkņi apzinās, ka viņiem ir vara pār jebko, un tas ir normāli, ja iespers ar tādu spēku, ka pat darbinieks var nokļūt slimnīcā.
Vadība vienmēr būs bērnu pusē, piemēram, centra medmāsiņas un psihologi neizpildīs savus darba pienākumus, visu liks uz audzinātāju pleciem.
”Bijušās darba kolēģes sacītais nebūs taisnība!”
Centra vadītāja Irīna Šarikova Rezekneszinas.lv intervijā teikusi, ka šis teiktais nav taisnība. Lai varētu strādāt ar audzēkņiem, tiem ir nepieciešama īpašā attieksme, protams viņi ir jāmīl. Mūsu sociālajā centrā viss ir maksimāli līdzīgi mājas dzīvei. Audzēkņiem ir katram savs stūrītis, kuru viņi var iekārtot pēc sirds patikas, viņi var klausīties to, ko paši vēlas, pat, ja šī mūzika nepatīk centrā strādājošajiem darbiniekiem. Visiem nepadodas strādāt ar šādiem bērniem, tāpēc rodās strīdīgas situācijas.
Esošie darbinieki izplatījuši vēstuli, kurā tiek aizstāvēta vadītaja, apgalvojot, ka bijušās kolēģes sacītais nav taisnība:
Sociālā pakalpojuma centra darbinieku vārdā, varu teikt, ka esam lepni un nenožēlojam, ka mums ir tāda komandā ar motīvu – mīlēt apkārtējos kā sevi pašu. Lepojamies ar tādu vadītāju kāda ir mums, ar Irinu Šarikovu. Viņas atsaucība nav novērtējama, tā ir apbrīnojama, un ir lieliski, ka esam viņas komandā. Katram no mums ir gan vājās, gan stiprās puses, taču kopā mēs varam būt spēks, lai varētu tikt galā ar audzēkņiem, atrast atbilstošus risinājumus. Kopā vēlamies turpināt attīstīties, mācīties, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus, ar kuriem varēsim arī turpmāk lepoties. ”Būt cilvēcīgiem!” ir mūsu moto, ar kuru strādājam ikdienā – gan darbā, gan mājās un protams, saskaroties ar mūsu sociālā centra audzēkņiem un kolēģiem.
