Kariņš nupat nācis klajā ar neiedomājamu paziņojumu par obligātu vakcināciju no konkrēta vecuma!
Pēdējā diennakts ir notikumiem bagāta, jo paziņoti tik daudz dažādi lēmumi un joprojām ir daudz neskaidrības, tomēr šoreiz Kariņš ir pārspējis pats sevi un nācis klajā ar neidomājamu paziņojumu, kas saniknos pavisam notiekti ļoti lielu cilvēku grupu un tam noteikti būs arī kāas sekas. Ministru prezidents Krišjānis pavisam atklāti rosinājis visiem 50 gadus sasniegušajiem cilvēkiem noteikto obligāto vakcināciju.
Valdības sēdes laikā premjerministrs paziņoja, ka, ja četru nedēļu laikā netiks īpaši veicināta vakcinācija, tad valsts paziņos par īpašiem stingriem ierobežojumiem vai stingru īpaši stingru lokdaunu, kas būšot jau pavisam savādāk. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sanāksmē skaidroja, ka, lai palielinātu vakcinācijas segumu cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, ieteicams vakcinēties un līdz ar to saņemt pretī atbilstošos pakalpojumus. Runājot par šo iniciatīvu, ministrs pauda atbalstu un piebilda, ka “mums ir ļoti ierobežoti instrumenti, lai stimulētu vecāka gadagājuma cilvēkus un augsta riska grupas vakcinēties”. Tomēr tajā pašā laikā viņš uzskata, ka šeit var rasties juridiski izaicinājumi, jo šādi pienākumi pašlaik tiek uzlikti darbiniekiem, pamatojoties uz nodarbinātību.
Vienlaikus tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka, viņaprāt, šāda pienākuma uzlikšana ir smieklīga, jo obligāta vakcinācija ir piemērotāka noteiktām profesijām. “Es nesaprotu, ko tas nozīmē-obligāta vakcinācija gados vecākiem cilvēkiem,” sacīja tieslietu ministrs. Vienlaikus labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) atbalsta premjera priekšlikumu. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka, viņaprāt, Latvijai būtu jāpieliek visas pūles, lai vakcinētu vecāka gadagājuma cilvēkus, taču vēstule kā viens no Veselības ministrijas (FM) ieteiktajiem risinājumiem nevar būt tik efektīvs pasākums – – Apmeklējiet vecāka gadagājuma cilvēkus un veiciniet sadarbību ar NVO.
Līdzīgu viedokli pauda arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), atklājot, ka Latvijā vakcinācijas seguma līmenis jauniešiem vecumā no 12 līdz 14 gadiem ir augstāks nekā gados vecākiem cilvēkiem vecumā virs 90 gadiem, “tas parāda mūsu prioritāti”. Linkaits sacīja, ka vismazāk aktīvajiem vecāka gadagājuma cilvēkiem jāmēģina atrisināt vismazāk aktīvos vecos cilvēkus, piemēram, viņi dzīvo laukos, viņiem vakcīnu piegāde ir ļoti liela problēma. “Nav tā, ka [vecāka gadagājuma cilvēki] nevēlas vakcinēties, bet ir daudz apstākļu, kas viņiem liedz to darīt,” sacīja Tālis.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un citi kolēģi ir vienisprātis, ka obligāta vakcinācija visiem cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, var nebūt pareizais virziens, jo pašlaik nav pieejamas visas metodes, kā sazināties ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai viņi saņemtu vakcināciju.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva valdības sēdē norādīja, ka Veselības ministrijas piedāvātais risinājums vakcinācijas seguma palielināšanai ir ļoti efektīvs. Golubeva nevar teikt, ka tas ir absolūti pret obligāto vakcināciju, taču ir svarīgi veikt un saprast juridisko analīzi, kas ievieš šo prasību. “Cilvēktiesībām jābūt ļoti precīzām,” piebilda ministre. Veselības ministrs nepiekrita kolēģu kritikai, sakot, ka diskusijas laikā valdības sēdēs neuzklausīja kolēģu ieteikumus par vakcinācijas veicināšanu vecāka gadagājuma cilvēku vidū, un Veselības ministrija to šobrīd nedarītu, tostarp ģimenes vakcināciju, un nevalstiskās organizācijas.
Apkopojot kabineta kolēģu teikto, Kariņš uzdeva Operāciju vadības grupai (OVG) apsvērt iespēju izstrādāt papildu noteikumus, kas varētu veicināt vecāka gadagājuma cilvēku vakcināciju. Pēc Nacionālā veselības dienesta (NSS) datiem, puse Latvijas iedzīvotāju jau ir vakcinēti.
