Uz jautājumu, vai daži koalīcijas partneri, piemēram, Nacionālās apvienības varētu iebilst pret šādu procedūru, Kariņš sniedza noraidošu atbildi un uzsvēra, ka neviens ministrs otrdien valdības sēdē nav paudis iebildumus pret šādu plānu. “Tāpēc es pieņemu, ka, ja visi ministri valdībā piekrīt, tad atbalsts valdībā ir konsekvents,” norādīja Kariņš.
Viņš arī uzsvēra, ka saskaņā ar iepriekš noteikto procedūru Publiskām iekštelpu telpām būs nepieciešams sertifikāts un jāizlemj, vai pietiek ar negatīvu testu, vai arī ir nepieciešams vakcinācijas vai slimības sertifikāts. Nākamajā nedēļā valdība var pieņemt lēmumu par jauno kārtību. Daļa no tā var stāties spēkā oktobra otrajā nedēļā, bet daļa – 1. novembrī. Tāpēc Kariņš vēlreiz aicina nevakcinētos iedzīvotājus nevilcināties, bet sākt valsts apmaksāto vakcināciju, tādējādi atvieglojot viņu un citu cilvēku dzīvi sabiedrībā.
Nepieciešams stiprināt Veselības ministrijas spēju paātrināt lēmumu pieņemšanu. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) “Rīta panorāmā” atzina, ka Latvijā Veselības ministrijai (LM) nav pietiekami spēcīgas institūcijas, lai ātri pieņemtu izšķirošus lēmumus, piemēram, nepieciešamību pēc papildu devām, lai nodrošinātu visus pilsoņus vakcīnu.
Viņš teica, ka šis trūkums nav pārsteidzošs, viņš nevēlas nevienu par to vainot, taču šī problēma būtu jāatrisina nākotnē. Premjers paskaidroja Gadījumā, ja nav iespējams gaidīt, kamēr zinātnieki pilnībā noskaidros nepieciešamību pēc papilduvakcīnas devām, viņiem jābūt atbildīgiem un pilnībā jāpiekrīt zinātnieku atturībai un jau jāpieņem ātrāki lēmumi. ”
Mums jau vesela antivakseru armija, kas patstāvīgi analizē paralēli zinātniekiem. pic.twitter.com/kaFSgvYgdq
— Kristīne Pitkeviča (@KPitkevica) September 22, 2021
Kariņš uzskata, ka Aizsardzības ministrijai vajadzētu patstāvīgāk analizēt pieejamo informāciju un zinātniskos materiālus, nevis “tikai klausīties zinātnieku teiktajā”, kas ir saprotams.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka Nacionālā imunizācijas padome (NAC) nav tā iestāde, kas pieņem šādus lēmumus.
Kopumā Ministru prezidents norādīja, ka bailes uzņemties atbildību par izšķirošiem lēmumiem Latvijā nav nekas jauns, un tas ir redzams arī pandēmijas laikā.
