Infektoloģe Angelika Krūmiņa: vai potēties pret infekcijām ir to vērts?

Jau vairāk kā gadu ikviens praktiski izjūtam, ko nozīmē infekcijas slimības – sadzīvošana ar Covid nozīmējusi pielāgošanos pavisam jauniem sabiedriskās dzīves apstākļiem. Mainās veids, kādā veidojam attiecības, kā komunicējam viens ar otru, kā strādājam un pat kur labprātāk izvēlamies dzīvot. Rīdzinieki pārceļas tuvāk dabai, atstājot apklusušo pilsētas dzīvi, un pat tik šķietami reiz ierastā lieta kā ikrīta sapucēšanās daudziem vairs nav aktuāla – arī visa diena halātā uz dīvāna, strādājot no mājām pie datora, ir jaunā biroja dzīves norma.

Tā kā ierobežojumi mūs pavada jau tik ilgu laiku, pat pret piesardzības pasākumiem sākam izturēties nevērīgāk. Būsim godīgi – vai tiešām sabiedriskajā transportā ievērojam 2 m distanci? Vai tas vispār ir iespējams pat, ja mēs censtos to ievērot? Vai arvien ikdienā atceramies, cik svarīgi ir mazgāt rokas un to uzcītīgi arī darām ne vien pirms ēdienreizēm? Varbūt liekas, ka vakcinētajiem par piesardzības pasākumiem jāaizmirst pavisam? Bet varbūt tā vien negribas papildināt farmācijas uzņēmumu ieņēmumu apjomus, tāpēc labāk izvēlēties palikt sazvērestības teoriju pusē un atteikties no vakcīnas? Kā tad īsti ir – potēties vai nē?

1. Ķīša Estētiskās Dermatoloģijas klīnikā strādājošā infektoloģe, Rīgas Stradiņa Universitātes infektoloģijas katedras studiju programmas vadītāja Angelika Krūmiņa atgādina, ka infekciju izplatības risku ir iespējams samazināt, ja rūpīgi ievērojam piesardzības pasākumus. Un tas attiecas ne tikai uz Covid, bet arī citām infekcijas saslimšanām – hepatīts, ērču encefalīts, difterija, dažādas gripas, u.c.

Turpmākajā rakstā vairāk apskatīsim infekcijas slimību izplatības gaitu, iepazīsimies ar veidiem, kā mazināt saslimšanas risku un pievērsīsimies vakcīnas jautājumam.

 

Vai maskām tiešām nav jēgas?

          Arvien sabiedrībā izskan šis jautājums, tomēr svarīgi apzināties, ka pareizi lietotas, maskas sniedz būtisku aizsardzību un ir viens no pamatlīdzekļiem izplatības risku mazināšanā. Tajā pašā laikā, ja maska tiek valkāta nevērīgi, saburzīta un saņurcīta tiek atkal no jauna izmantota vai pat nodota izmantošanā kādai citai personai, tā patiesi nepilda savu funkciju un pie šādas lietošanas inficēšanās risks ir ļoti augsts.

Prasība izmantot maskas sabiedriskās vietās ir infektoloģiski pamatota un pilnībā nepieciešama, tomēr šajā jautājumā visnotaļ jāmaina fokuss, pavēršot jautājumu jēgpilnākā gultnē – cik kvalitatīva ir masku lietošana?

Piemēram, auduma masku sniegtā aizsardzība nav tik augsta kā ķirurģiskajām maskām – tās ir caurlaidīgākas. Pirms maskas uzlikšanas ieteicams veikt roku dezinfekciju un tikai tad izņemt masku no iepakojuma. Kad maska uzlikta, tai pilnībā jānosedz mute un deguns. Lietošanas laikā masku nevajadzētu aiztikt ar rokām vai uz mirkli ļaut tai noslīdēt zem deguna vai atsegt muti.

Vīruss izplatās pilienu veidā ar elpošanas orgānu starpniecību. Šie pilieni ne vien nonāk gaisā, bet arī var nosēsties uz dažādām virsmām. Jāatceras, ka saskarē ar vīrusu varam nonākt arī pieskaroties sabiedriskās vietās dažādiem priekšmetiem, piemēram, sabiedriskā transportā, turoties pie kāda no atbalsta elementiem. Tāpēc arī pēc maskas novilkšanas dezinficējam rokas. Turklāt jāpatur prātā, ka maskas kalpošanas mūžs nav ilgs – maska jāmaina pēc 2-4 stundām, lai tās lietošana būtu efektīva.

 

Tīrība un stingras robežas

          Lai pasargātu sevi no infekcijām, galvenie atslēgvārdi, kas jāpatur prātā, ir “tīrība” un “stingras robežas”. Covid sakarā to iezīmē roku dezinfekcija un distancēšanās, bet arī pie citām saslimšanām šie jēdzieni ir būtiski. Tādas infekcijas slimības kā sifiliss un hepatīts izplatās ne vien seksuālu kontaktu ceļā, bet arī neievērojot standarta higiēnas prasības ikdienā.

Tādā veidā iespējams arī inficēt mazus bērnus, piemēram, ja pieaugušais, kam mutē ir sifilisa izsitumi, aplaiza knupīti vai karotīti pirms to liek bērnam mutē. Svarīgi ikdienā nodalīt higiēnas preces – katram jālieto sava zobu birstīte un skuveklis, jo daloties ar šiem piederumiem, vienlaikus var dalīties arī ar infekciju. Tostarp 1 cigaretes izsmēķēšana uz abiem var būt par inficēšanās iemeslu. Šajā gadījumā stingras robežas nozīmē skaidru nodalīšanu starp to, kas ir “mans” vai “tavs”.

No seksuālā viedokļa vērtējot šo jautājumu, stingras robežas nozīmē drošu seksu. Virkni infekciju slimību kā C un B hepatītu, sifilisu un HIV iespējams gūt gadījuma dzimumsakaru ceļā. Tāpēc uzticības pilnas, nopietnas un monogāmas attiecības vienmēr būs veselīgākais un ieteicamākais variants.

A hepatīts tiek dēvēts par “netīro roku slimību”. Ar to iespējams inficēties dzerot netīru ūdeni, nenomazgājot augļus un dārzeņus pirms lietošanas vai arī pēc tualetes apmeklējuma, nemazgājot rokas. Laikā, kad ceļošana bija ikdienišķa, aktuāla bija arī vakcinācija pret A hepatītu, dodoties uz valstīm, kur šī infekcija ir izplatītāka sliktāku sanitāri higiēnisko apstākļu dēļ, piemēram, Āfrikā, Ķīnā, Dienvidamerikā.

Ne vienmēr pie vainas ir inficētās personas nevērība pret higiēnas prasību ievērošanu vai izlaidīga seksuālā dzīve – B hepatīta gadījumā inficēšanās var notikt pat gluži nejauši, piemēram, veicot manikīru, pedikīru vai taisot tetovējumu salonā, kur instrumenti nav tikuši pareizi sterilizēti. Arī pret B hepatītu iespējams vakcinēties, kā arī veikt kopēju vakcīnu gan pret A un B hepatītu.

Pieminot C hepatītu, par tīrību varam runāt narkotisku vielu kontekstā, jo tie, kas nav “tīri”, šajā gadījumā pakļauj sevi lielākajam C hepatīta riskam.

 

 

Mazgājam rokas!

          Tas, cik rokas mazgāt ir svarīgi, patiesībā ienāca prātā vien pirms dažiem gadsimtiem, kad 18. gs. sāka attīstīties infektoloģijas zinātne. Bija laiks, kad rokas netika mazgātas pat pirms operācijas, līdz Ignācs Zemmelvaiss 18. gs. izsecināja, ka roku mazgāšana pirms operācijas veicina labāku pacienta atveseļošanās procesu. Līdz ar to samazinājās arī sieviešu mirstības rādītājs pēc dzemdībām.

Šodien mēs ne tikai mazgājam rokas, bet tās arī dezinficējam. Dezinfekcijas līdzeklim vienmēr būtu jābūt līdzi – pēc atrašanās sabiedriskās vietās, kad pieskaramies dažādiem objektiem telpā, kurus potenciāli aizskar arī citi cilvēki, jānotīra rokas. Un rokas jāmazgā ne tikai pirms ēdienreizēm, bet arī tikko kā pārrodamies mājās – un tā tam būtu jābūt vienmēr, ne tikai pandēmijas apstākļos.

 

Vai potēties pret infekcijām ir to vērts?

          Covid šodienas realitāti paredzējušas vairākas filmas, piemēram, 2011. gadā ekranizētā “Infekcija” ar Gvinetu Paltrovu. Sižeta līnijā atveidota masveida panika līdz ar jauna, nezināma un nāvējoša vīrusa rašanos, bet epidemioloģiskās katastrofas laimīgo finālu iezīmē vakcīnas izstrādāšana. Arī populārajā vietnē Netfilx par šo tēmu iznāk filma “Atklātā okeānā” 2019. maijā, bet laimīgā izglābšanās saistās tieši ar vakcīnu. Tendence kino atveidot vīrusu tēmu parāda to aktualitāti – cilvēcei arvien bijis jāsaskaras ar dažādu vīrusu izplatību, jaunu vīrusu parādīšanos un cīņu ar tiem. Arī mēs redzam gaismu tuneļa galā – šobrīd jau katrs no mums var pieteikties vakcīnai.

Kā jau to pašpārliecinoši atveido sižeta līnijas – vakcīna noslēdz vīrusa izplatību un atjauno lietu kārtību. Tas ir vislabākais risinājums aizsardzībā pret saslimšanu. Blakusparādības pēc vakcīnas ir normāla reakcija un tas nav iemesls, kāpēc baidīties veikt vakcīnu. Var būt paaugstināta temperatūra, galvas un muskuļu sāpes, nogurums, drebuļi, sāpes vakcinācijas vietā. Tomēr šī reakcija ir daudz maigāka par to, kas varētu sagaidīt gadījumā, ja persona inficējas ar vīrusu. Sevišķi jau riska grupām vakcinācija ir sevišķi svarīga, jo organismam būs grūtāk stāties pretī vīrusam un mirstības risks ir augstāks.

Šobrīd Eiropas Savienībā reģistrētas 4 vakcīnas pret Covid: Pfizer, Moderna, AstraZeneca un Janssen. Vakcīnas pārbaudījusi Eiropas Zāļu Aģentūra, kuras drošības pārbaudes standarti ir ļoti augsti – ja vakcīnas šo pārbaudi izturējušas, tas nozīmē, ka tās atzītas par drošām, efektīvām un arī kvalitatīvām. Kopumā vakcīnu izstrādes darbs ir sarežģīts un laikietilpīgs, arvien pasaulē kopā darbs norit vēl pie 200 vakcīnām.

Svarīgi saprast vakcīnu pamatdarbības principu. Ievadot vakcīnu, organismā tiek izstrādātas antivielas. Tās būs vajadzīgas, kad organisms saskarsies ar īstu vīrusu – imūnsistēma to atcerēsies, aktivizēs izstrādātās antivielas un vīrusu nonāvēs.

Lai pasargātu savu veselību un dzīvību, vakcinēties ir to vērts, jo nav cita efektīvāka veida, kā to izdarīt. Tāpat, ja vēlamies atgriezties ierastajā ikdienas ritmā, vakcīna ir vienīgais reālistiskais risinājums.

 

Ērces nesnauž!

Šajā periodā aktuāla ir ne vien vakcīna pret Covid, bet arī pret ērču encefalītu. Šobrīd vispasaules uzmanības centrā ir jaunais vīruss, tomēr ēnā paliek ne mazāk nopietnas infekciju slimības. Ērču sezona sākas jau aptuveni aprīlī un ilgst līdz oktobra beigām – skaistajās Latvijas pļavās no zāles stiebriem uzglūn ērces, lai atrastu savu upuri… Ērces visbiežāk sastopamas ēnainās vietās, krūmājos, mežos. Un, atpūšoties pie dabas vai dodoties pārgājienos, svarīgi apzināties, ka mūs var pārsteigt šis nepatīkamais ciemiņš un piesūkties pie ādas.

Un tas nav kā pēc oda koduma, kad kukainīti vienkārši varam daudz nedomājot nosist! Pirms izņemšanas koduma vieta jādezinficē, bet ērces izvilkšanai nepieciešams izmantot pinceti – ar to satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un apļveida kustībām ērci velk ārā. Pincetes vietā var arī izmantot stingru diegu, to apsienot ap snuķīti. Pēc ērces izņemšanas koduma vieta jādezinficē vēlreiz.

Tāpat arī pie ērču encefalīta svarīgi apzināties piesardzības pasākumus –  vakcīna viennozīmīgi ir viens no tiem. Arī pēc šīs potes var būt tādas blakusparādības kā sāpes dūriena vietā un paaugstināta temperatūra, tomēr savlaicīga vakcīna palīdz izvairīties no nopietnas slimības attīstības gaitas, kas 35-58% gadījumos beidzas ar nāvi vai invaliditāti.

Tāpat, dodoties pastaigās, ieteicams valkāt gaišu apģērbu, jo uz tā vieglāk laicīgi pamanīt ērci. Tā kā visbiežāk ērce piesūcas, pakļūstot zem apģērba, jānodrošinās, lai bikšu stari būtu ielikti apavos, bet augšdaļai jābūt pieguļošai, blūzi jāieliek biksēs, pēc iespējas vairāk nosedzot augumu.

Pirms Covid vakcīnas arī tiek uzdots jautājums par to, vai saņemta kāda cita vakcīna. Tāpēc, lai saskaņotu informāciju par vakcināciju pret jauno vīrusu un ērču encefalītu, svarīgi konsultēties pie ārsta.

 

          Vēlies uzzināt vairāk?

Ja vēlies vakcinēties pret Covid, bet neesi drošs par savu veselības stāvokli, alerģijām vai iespēju apvienot vairākas vakcīnas, droši uzdod savu jautājumu vizītē, lai tas nepaliktu bez atbildes! Ja plāno ceļojumu uz ārzemēm, atceries, ka arī šajā gadījumā ļoti ieteicams apmeklēt infektologu, lai nodrošinātu aizsardzību arī pret dažādām citām infekciju saslimšanām, kas raksturīgas izplatības valstīs. Un tikām, kamēr Covid izplatās, ērces arī nesnauž… Veselībai vienmēr jābūt mūsu prioritātei, un ja laicīgi par to būsim parūpējušies, arī atpūsties varēsim mierīgi – piknikā lielākā draugu lokā, nebaidoties ne no ērcēm, ne iespējas citam citu inficēt.

Pie Angelikas Krūmiņas pacienti var pieteikties ne vien uz klātienes, bet arī attālinātu vizīti visā Latvijā J. Ķīša Estētiskās Dermatoloģijas klīnikā (dermatologs.com). Infektoloģe arvien laiku pa laikam parādās televīzijā, kur runā par dažādiem ar infekcijām saistītiem jautājumiem, kā arī infektoloģijas jomā Latvijā visnotaļ ir viena no atpazīstamākajām speciālistēm. Ja meklē viedokli, kam uzticēties, viņa noteikti būs īstā ārstniecības persona, pie kuras vērsties – ne velti viņas rokās arī uzticēta RSU infektoloģijas katedras studiju programmas vadīšana.