Ekonomists nosauc summu, cik tūktošiem katram iedzīvotājam vajadzētu būt kabatā krīzes brīdī
Ja mēs vērtējam situāciju, nevis pēc vidējās algas, bet gan pēc mediānas algas (t.i., algas, kas atrodas precīzi vidējā sadalījuma vidū), tad redzams, ka neto ienākumu rādītāji ir ap 1000 eiro, kas nozīmē, ka nepieciešamais uzkrājums sasniegtu apmēram 3000 eiro.
Ekonomists norāda, ka šī skaitļu analīze atklāj, ka bagātība ir būtiski nevienlīdzīgi sadalīta. Ir cilvēki, kuriem uzkrājumi ir ievērojami lielāki, savukārt citi varētu nebūt uzkrājumu vispār. Šis aspekts liecina par to, ka ekonomiskā nevienlīdzība ir ļoti izteikta, un cilvēku finanšu stāvoklis ievērojami atšķiras. Šāds novērtējums akcentē bagātības un finansiālās stabilitātes nevienlīdzības problēmu, kas var būtiski ietekmēt sabiedrības kopējo labklājību un sociālo kohēziju.
Pēc jaunāko aptaujas datiem, Latvijā 40% iedzīvotāju ir izvēlējušies krāt skaidrā naudā kā veidu, kā nodrošināt savus uzkrājumus. Savukārt 29% iedzīvotāju tur uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, veicot termiņnoguldījumus. Šī informācija tika sniegta “Luminor Bank” pārstāvju ziņojumā, kas atspoguļoja aptaujas rezultātus.
Izrādās, ka skaidrā naudā uzkrāšanas paradums ir īpaši izteikts jaunākajā paaudzē, jo 49% no aptaujātajiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlas šo pieeju. Interesanti ir arī tas, ka skaidrā naudā līdzekļus bieži uzkrāj studenti (58%) un pašnodarbinātie (61%). Tāpat 43% aptaujāto atzīmēja, ka uzkrājumus glabā savā norēķinu kontā kā vienu no savu finanšu plānošanas veidiem. Šie dati norāda uz dažādiem uzkrājumu un naudas glabāšanas paradumiem, kas pastāv starp Latvijas iedzīvotājiem, atspoguļojot sabiedrības dažādību un individuālo finanšu paradumu atšķirības.
Pēc veiktās aptaujas rezultātiem, redzams, ka ceturtā daļa jeb 26% aptaujāto izvēlas ieguldīt savus finanšu līdzekļus akcijās, obligācijās un veic iemaksas pensiju trešajā līmenī, kā daļu no savas uzkrājumu stratēģijas. Interesanti, ka 18% aptaujāto dod priekšroku pensiju trešajam līmenim kā uzkrājumu instrumentam, it īpaši šo atbildi sniedzot vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuriem ir ienākumi virs 1501 eiro.
Savukārt tikai 8% aptaujāto izvēlas investēt akcijās un obligācijās, un šo stratēģiju vairumā gadījumu pieņem jaunāka vecuma iedzīvotāji.
Aptauja liecina, ka ir ievērojams skaits cilvēku, kas vispār neveic uzkrājumus, jo to norāda 17% respondentu. Interesanti, ka šādu atbildi biežāk sniedz ekonomiski aktīvā vecuma grupa no 30 līdz 59 gadiem, bet vismazāk jaunie respondenti līdz 29 gadu vecumam. Šie dati parāda atšķirīgos finanšu paradumus un uzkrājumu stratēģijas, kas izplatītas dažādās sabiedrības grupās.
