Decembris un Janvāris mums visiem liks kārtīgi nobālēt: Sinoptiķi izteikuši negaidītu prognozi drīzajai ziemai
Pēc Eiropas sinoptiķu prognozēm, gaidāmā ziema var atnest neparedzētus un netipiskus pārsteigumus. Meteorologi ir prognozējuši, ka decembris un janvāris atnesīs neparastus laikapstākļus, kas neapšaubāmi daudzus pieķers. Dažos reģionos situācija var izrādīties diezgan sarežģīta. Slavens sinoptiķis ir publiski runājis par šīm iespējamām laikapstākļu anomālijām. Jāpiebilst, ka 2010. gada decembris viennozīmīgi bija viens no aukstākajiem mēnešiem, kāds jebkad reģistrēts Latvijas vēsturē.
2010. gada ziemā Latvija piedzīvoja savu otro lielāko sniegputeni, kāds ir reģistrēts, sasniedzot iespaidīgus 22 centimetrus. Šāds sniega daudzums ir īpaši rets decembra mēnesī, jo vēsturiskie dati liecina, ka lielākais reģistrētais biezums šajā mēnesī bija tikai vidēji 23 centimetri, kas tika dokumentēts 1937. gadā.
Gada beigās Latvijā bija dažāda biezuma snigšana. No reģistrētajiem apgabaliem visbiezākā sniega sega bija Kalnciemā ar 57 cm dziļumu. Cieši aiz muguras sekoja Rucava ar sniega biezumu 52 cm, bet Dobelē un Rīgā attiecīgi 49 cm un 46 cm. Savukārt Ventspilī un Kolkā bija seklākās sniega segas, sasniedzot attiecīgi tikai 25 cm un 29 cm. Šie mērījumi ir palikuši nemainīgi.
Attiecīgais datums nebūs vienīgais brīdis, uz kuru Latvija atskatīsies savā vēsturē. Jaunākie meteoroloģiskie ziņojumi liecina, ka gaidāmie decembra un janvāra mēneši būs ļoti neparasti, un var notikt vēl nepieredzēti notikumi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot konkrētās cerības un vajadzības turpmākajam periodam.
Lasi vēl : Tikko paziņots, ka lielai daļai iedzīvotāju izmaksās pabalstu 60% lielumā!
Pēc viņa teiktā, ilgtermiņa prognozes jau ir devušas ieskatu gaidāmās ziemas sezonas klimata modeļos. Lai gan prognoze tiek veikta krietni pirms laika, zinātnes sasniegumu dēļ tā ir sagaidāma ļoti precīza. Jaunākie dati liecina, ka gaidāmā ziemas sezona krasi atšķirsies no iepriekšējām.
Balstoties uz eksperta analīzi, secināts, ka decembra un janvāra mēnešos temperatūra ir augstāka par vidējo temperatūru. Tas nozīmē, ka, sākoties ziemas sezonai, termometra rādījumi pārsniegs parasto diapazonu par vienu vai diviem grādiem pēc Celsija. Vēlāk, janvāra otrajā pusē, ir sagaidāms, ka novirze palielināsies līdz aptuveni diviem vai trim grādiem pēc Celsija.
Lai gan temperatūras paaugstināšanās var šķist vēlama, ir svarīgi apzināties ar to saistītos iespējamos riskus. Tā kā dzesēšanas periodi pakāpeniski tiek aizstāti ar siltākiem laikapstākļiem, atsevišķos apgabalos var rasties bīstami apstākļi, piemēram, sasalstošs lietus un bīstami apledojošs reljefs.
Meteorologi apgalvo, ka ziemas sezona Eiropā, arī Latvijā, ir raksturīga ar biežām klimata izmaiņām. Šo notikumu var saistīt ar pastiprinātajām okeāna temperatūras svārstībām visā pasaulē. Šīs svārstības savukārt izraisa neparedzamas temperatūras izmaiņas ziemas mēnešos.
