Būs Smagi! Jau no 23. Septembra laiks mainīsies pilnībā! Milzu aukstumu sagaidīsim jau mēneša beigās

Rudens tradicionāli nāk ar vēsāku un lietaināku laiku, kad daba sāk pārtapt dzeltenos un sarkanos toņos, un gaisa temperatūra pakāpeniski samazinās. Meteoroloģiski rudens tiek uzskatīts par iestājušos, kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā temperatūra saglabājas zem +15°C.

Tomēr eksperte norāda, ka rudens sākums Latvijā nebūs vienāds visās teritorijās. Piekrastes reģionos rudens iestāšanās notiek vēlāk, jo Baltijas jūras siltums ilgāk uztur gaisu siltāku šajos apgabalos. Tā rezultātā piekrastes teritorijas var piedzīvot vēl vasarīgas sajūtas pat pēc tam, kad iekšzemē rudens jau ir pilnībā ienācis.

Latvijā laikapstākļu dati tiek sistemātiski ievākti kopš 1924. gada, un gandrīz simts gadu laikā šie dati ir snieguši būtisku ieskatu vidējās temperatūras un nokrišņu tendencēs. Šī informācija ir ļāvusi sinoptiķiem sekot līdzi ilgtermiņa klimata izmaiņām un noteikt, kā sezonas pārmaiņas var atšķirties no gadiem uz gadiem. Tomēr ir bijušas arī būtiskas novirzes no šīm ilgtermiņa normām.

Piemēram, pirmie sniega pārsēdumi var tikt novēroti gandrīz visā Latvijā arī septembra otrajā pusē. Taču piekrastes rajonos, kur temperatūra ir mazāk pakļauta ātrām izmaiņām, šādi laika apstākļi ir retāk sastopami, un sniega pārsēdumi šajos apgabalos ir daudz mazāk izplatīti.

Piemēram, Liepājas un Mērsraga novērojumu stacijās septembrī sniegs nav reģistrēts, un šajos apgabalos sniega parādīšanās parasti tiek novērota tikai oktobrī. Tomēr 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē tika novērota neparasta parādība – trīs centimetrus bieza sniega sega, kas šajā laikā ir ārkārtīgi reti sastopama.

Savukārt sākot no nākamās nedēļas vidus, gaidāms temperatūras paaugstinājums, kad termometrs bieži var pārsniegt 20 grādus. Šāds temperatūras pieaugums var radīt iespēju sasniegt jaunus siltuma rekordus.

Iepriekšējais temperatūras rekords piederēja 1934. gadam. Šobrīd vidējā septembra temperatūra ir sasniegusi 15,6 grādus, kas ir ievērojami augstāka nekā pēdējo trīsdesmit gadu vidējais rādītājs, kas bija 12,3 grādi (no 1991. līdz 2020. gadam). Šī temperatūras novirze norāda uz būtisku atkāpi no klimatiskās normas un var liecināt par ilgstošām temperatūras izmaiņām nākotnē.