Beidzot kāds rīkojas! Kaspars Dimiters ir uzrakstījis Andrim Kivičam skarbi veltītas rindiņas

Jēgu prom nu Liene kampa,
Par ko dabūju pa muti.
Popstārs esmu atzīts, raidīts.
Skauž jums tas, ka slavens tapu.

Lienes bērnu vidū gaidīts,
Saukts par popsas topa papu.
Bērni, mani redzot tādu,
Manto zināšanas smalkas. 

Kā par zvaigzni kļūt var, rādu,
Reklamējot rumpja alkas.
Patīk man, ka mani rāda
Rampā, vannā, bodē, bārā.

Sirds kā zarna man ir tāda:
Kas tai iekšā, tas nāk ārā.
Patīk man, ka mani laiko,
Ka ik dienas esmu topā.

Sirdszarna jau reizēm tvaiko,

Fināls būšot dziļā “žo…”.

Ministram ja es par kuslu,

Mīliet mani, ka vēl dziedu.

Vannā zīzdams bešu suslu,

Sakarīgi taču spriedu.

Šampi lakt, dot grīdā gribu.

Gadiem piecpadsmit man plāniņš,

Izbaudām lai mīlestību –

Liene, es un vannas krāniņš.

Latvijā nu mūs tik cūko,

Man pat džeki deva žaunā.

Prāts vispirms ir jāizkūko,

Lai to neņemtu mēs ļaunā. 

Kad no grīdas cēlos bodē,

Apsargs čukstot tuvāk plaka:

“Pilnīgs čau” nu vairs nav modē,

“Pilnīgs Kivičš” tagad saka.

Ir, kas mīl vēl mūs un maksā.

Pateicīgs es tādiem bračkām.

Sanāks man, ko maksāt ‘zagsā’,

Narkologaiem un atkačkām.

Zinu, viss jums pāri malām.

Sit jau mani, Lieni pļaukā.

Mauksim prom uz siltām salām,

Nesit kur un neapsaukā.

Sportists esmu, slava pīķī –

Mediji un skauģi gādās.

Jums šai pāķu pīļu dīķī

Kivičš lai pat sapņos rādās!

Vēl tik bietē došu Neidam,

Savākt solījās kas Lieni.

Manam topa dzīves veidam

Piestāv mirt par karalieni.