200 Eiro jauns pabalsts – Kurš un kāpēc to varēs saņemt?
Labā ziņa ir tā, ka krīzes laikā valsts maksās vienreizēju subsīdiju 500 eiro apmērā ģimenēm ar bērniem, taču tajā pašā laikā mums vajadzētu apsvērt, kā sniegt atbalstu citām sabiedrības nelabvēlīgākām un maznodrošinātām grupām. Šoreiz, piemēram, pensionāri un invalīdi. Tā uzskata Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadošā pētniece Feliciana Rajevska.
Arī invalīdu asociācijas biedrs un viņa draugs “Apeirons” Ivars Balodis Jauns.lv uzsvēra, ka šis periods daudziem cilvēkiem ar invaliditāti ir nomākts un tāpēc nepieciešams lielāks atbalsts. Rajevska dialogā ar Jauns.lv norādīja, ka vispirms jāuzdod jautājums – vai krīzes laikā visiem iedzīvotājiem sniegt valsts atbalstu vai tikai tiem, kuriem tā ir steidzami nepieciešama. Ir nepieciešams panākt vienprātību par to, kā noteikt situācijas smagumu, jo visi situāciju nosaka ļoti subjektīvi.
Šī krīze skar arī tos, kuri dzīvo turīgi Viņa uzsvēra, ka pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze ir skārusi ne tikai cilvēkus, kuri iepriekš dzīvoja zem nabadzības sliekšņa. Acīmredzot šī krīze noteikti ir skārusi maznodrošinātos. Tomēr jāsaprot, ka krīze ir smagi skārusi tās ģimenes, kuras domāja, ka varētu savilkt galus kopā un pat bija iespēja kaut ko uzkrāt dienā pirms pandēmijas.
Daudziem cilvēkiem ir ļoti maz ietaupījumu RīgasStradiņa universitātes pētnieki ir atklājuši, ka, ja cilvēki nenāk uz mēnesi vai vispār neiet, tad 64% ietaupījums būtu labs. Daudzām ģimenēm nav uzkrājumu, un krīzes situācijās tās var dzīvot tikai vienu, divus vai trīs mēnešus. Tikai dažas ģimenes atzīst, ka viņiem ir vairāk uzkrājumu un iespēja dzīvot ilgāk.
Ģimenei ir visdažādākais atbalsts Kopumā Rajevska novērtēja Latvijas valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem. Piemēram, bērni var iekļūt bērnudārzā ar spēcīgu pašvaldības atbalstu, un skola nodrošina arī regulāras maltītes. Krīzes laikā pavasaris bērniem sagādāja pārtiku vai pārtikas iepakojumu.
Nesen palielinājušies arī ģimenes valsts pabalsti par otro, trešo un ceturto bērnu. Viņa norādīja, ka vienreizējs maksājums ģimenēm ar bērniem prasa daudz līdzekļu, taču ir apsveicami. “Turpretī valsts atbalsta izmaksas gaisa transporta nozarei ir 310 miljoni .”
Citiem cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts Tajā pašā laikā Rajevska norādīja, ka valstij šajā periodā jāievēro sociālais taisnīgums un proporcionalitāte, un tāpēc tai ir nepieciešams citu sabiedrības grupu atbalsts, piemēram, invalīdi, pensionāri un bērni, kuri zaudējuši apgādniekus. Viņa atgādināja: “Sabiedrības morālo stāvokli vērtē pēc tā, kā tā izturas pret bērniem un veciem cilvēkiem.”
Rajevska norādīja: “No vienas puses, tas ir pilnīgi pareizi, bet, no otras puses, jautājums ir par to, cik lieli ir garantētie stabilie ienākumi.” Vairāk nekā puse pensionāru dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Turklāt, lai arī daudziem gados vecākiem cilvēkiem ir ilgs darba stāžs, viņi saņem ļoti maz pensiju, jo pensiju aprēķināšanas pamats ir negodīgs.
Tāpēc valsts vadītājam būtu jādomā, kā atjaunot pensiju piemaksas, kas nav pieņemams tiem pensionāriem, kuri pensionējas 2012. gadā un pēc tam.
Balodis norādīja, ka daļai cilvēku ar invaliditāti pandēmijas laika ikdiena ir drūma, jo ir ierobežotas iespējas saņemt veselības pakalpojumus un ir grūtības iepirkties, piemēram, tagad jāstāv garās rindās, lai vispār tiktu iekšā veikalos.
Tāpat daļai ļoti lielas grūtības sagādā nenotīrītie trotuāri, kas viņiem liedz pārvietoties pa pilsētu ielām. Kopumā viņu ikdienas organizēšana pandēmijas laikā ir grūtāka un sarežģītāka, turklāt tēriņi ir lielāki.
