Stāsts, Kas Liek Aizdomāties – Viņa Adoptēja Bērnu, Kurš Bija Viņas, Pašai To nezinot!

1985. gada oktobrī Kristīnei Tallijai nācās savu mazo bērniņu atstāt bērnu kastītē, tās ir speciāli izvietotas kastes, kurās māmiņas dažādu apstākļu dēļ spiestas atstāt savu bērniņu. Tas viņai šķita pats prātīgākais lēmums, jo viņa centās tiekties pēc labākas dzīves. Tomēr viņa atstāja pierakstu, ja nu zēns kādreiz vēlēsies sazināties ar viņu. Pa šo laiku, zēns jau bija pieņemts ģimenē un nosaukts par Stīvu.

Kad Stīvam palika 18, viņš izmisīgi meklēja savu māti, bet bez rezultātiem. Gadi gāja, taču viņš nespēja viņu atrast.

Kad Stīvam bija 20. gadu, viņš beidzot dabūja savu pirmo darbu. 2007. gadā Stīvs saprata, ka pieļāvis pareizrakstības kļūdu, mātes uzvārdā. Kad viņš saprata savu kļūdu, drīz vien vēlreiz vāca visu iespējamo informāciju, lai atrastu savu māti. Drīz vien viņš atklāja, ka Kristīne Tallija dzīvo ļoti tuvu viņam.

Viņš nolēma savam bosam paprasīt par šo Kristīni Talliju, uz ko viņa atbildēja : “Jā, es zinu, kas viņa ir , tā esmu es, darbā mani sauc vienkārši par Krisu”, viņa bija vadītāja un kasiere veikalā, kurā strādāja stīvs. Viņi abi bija ļoti draudzīgās attiecībās pēdējo astoņu mēnešu laikā, bet viņiem nebija nekādas nojausmas, ka viņi varētu būt māte un dēls.

Šis stāsts ir nekas vairāk par brīnumu, kurš reāli noticis citu cilvēku dzīvēs. Šis ir tiešām viens no neticamākajiem stāstiem ar laimīgām beigām 🙂