10 Nākotnes Ieroči Un Tehnoloģijas, Kuras Nekad Nevajadzētu Izstrādāt
Jo tālāk mēs ejam 21.gadsimtā, jo vairāk mēs iegrimstam tehnoloģiju pasaulē un to piedāvātajās iespējās. Bet mēs arī lēnām saprotam, iespējamās šausmas, ko tās var sagādāt. Šeit būs 10 šausminošakās tehnoloģijas, kuras teorētiski nākotnē ir iespējamas, bet kurām nekad nevajadzētu tikt realizētām.
Nanotehnoloģijas kā ierocis
Nekas nevar izbeigt dzīvību ātrāk uz zemes, kā nanotehnoloģijas, kas tiek veidots kā ierocis.
Ta sir drauds, kas radies no diviem ļoti spēcīgiem spēkiem: nekontrolēta pavairošanās un eksponenciāla izaugsme. Kāda ļauna valdība,vai pat vienkārši viens individuālis, kuram būtu apnikusi šī planēta varētu radīt mikroskopiskus nano-robotus, kas iznīcinātu visus nepieciešamos resursus neaptveramā ātrumā. No resursiem, ko tie aprītu, tie radītu sev klonus, tādejādi vairojoties neapturamā ātrumā un viss, ko tie aiz sevis varētu atstāt ir, kā man to patīk saukt “Pelēko masu”.
Nanotehnoloģiju teorētiķis Roberts Freitas ir izdomājis vairākas iespējamās variācijas ar planet iznīcinošajiem nano-robotiem un tiem devis šādus nosaukumus “Pelēkie putekļi”, “Pelēkais planktons” un “pelēkās dēles”. “Pelēkie putekļi” aizklātu visu saules gaismu, “Pelēkais planktons” principā varētu iznīcināt visus bioloģiskos materiālus ūdeni (aļģes, zivis, kroaļļus utt.) un “Pelēkās dēles” iznīcinātu visus bioloģiskos materiālus uz zemes.
Balstoties uz Freitas sliktākā gadījuma scenāriju, būtu nepieciešami 20 mēneši, lai pilnībā tiktu iznīcināta dzīvība uz zemes. Lai gan tas ir pietiekami ilgs laiks, lai izstrādātu tehnoloģijas, kas iznīcinātu uzbrūkošos robotus, tomēr liela daļa zeme tiktu iznīcināta.
Mašīnas ar saprātu
Lai gan nu jau visi piekrīt un uztver kā pašsaprotamu to, ka nākotnē tiks radītas mašīnas ar saprātu, vai tā ir laba ideja? Ja neskaita, to, ka mēs visi esam redzējuši „Terminatoru” un pirmais ko mēs iedomājamies ir teksts „I will be back” mums tomēr vajadzētu saprast vai nevajadzētu jau tagad apstādināt darbus pie saprātīgajām mašīnām.
Pat atmetot domu par apokalipsi, tas vienkārši būtu ļoti nežēlīgi pret šo pašu „būtni”, kas tiktu izveidota.
- gadā, filozofs Tomas Metzingers diskutēja par to, ka būtu šausminoši neētiski izstrādāt programmu, kas varētu izjust ciešanas.
Citējot viņa argumentus:
Ko tu teikti, ja kāds atnāktu un teiktu “Klau, mēs gribam ģenētiski paspēlēties ar garīgi atpalikušiem zīdaiņiem un bērniem. Priekš zinātniskā progressa mums vajag zīdaiņus ar zināmiem saprāta un emociju deficītiem, lai pētītu viņu psiholoģisko attīstību. Mums arī steidzami vajag naudu priekš šī inovatīvā un svarīgā eksperimenta” Tu noteikti nodomātu, ka tas ir ne tikai absurdi, bet arī diezgan bīstama ideja.
Tomēr mēs neredzam, ka pirmās mašīnas ar saprātu būtu tieši šādas, tie nebūtu pilnvērtīgi funkcionējoši prāti, mēs principā radītu un eksperimentētu ar garīgi atpalikušiem bērniem.;
Manuprāt šis ir arī iemesls, kāpēc tehnoloģijas beigās veidotu armagedonu pret cilvēci.
Mākslīgā superinteliģence
Kā Stīvens Hawkings paziņoja šī gada sākumā – „Mākslīgais intelekts varētu būt cilvēces lielākā kļūda”. Jo patiešām, ja uz zemes pastāvētu intelekts, kas neiedomājami daudz reižu pārsniedz cilvēka, tas varētu mums beigties slikti. Vienīgais iemesls kāpēc mēs esam barības ķēdes augšgalā ir tāpēc, ka esam visgudrākie.
Ātrāka un jaudīgāka prāta iepazīstināšana nozīmētu, ka cilvēki varētu tagad ieņemt blakussēdētāja lomu progresā un mēs būtu mākslīgās superinteliģences žēlastībā. Mums arī nav pilnībā skaidrs, vai mēs varēsim izveidot draudzīgu superinteliģenci.
Man šķiet, ka jebkurš intelekts, lielāks par cilvēku, nospriestu, ka mēs esam kā parazīti vai vīruss un no mums ir jātiek galā, jo mēs uzvedamies identiski kā vīruss.
Ceļošana laikā
Es principā neticu, ka ceļošana laikā jebkad tiks izgudrota, bet ja tā tiks, tad mums ir jāturas pa gabalu no tās.
Tas būtu tik sasodīti bīstami. Jebkura zinātniskās fantastikas filma, kurā tiek piesārņotas laika līnijas Tev parādīs kāpēc. Noskaties Predestination un sapratīsi. Tie sasodītie paradoksi.
Un pat, ja tiktu izgudrota, kaut, kāda kvantu ceļošana, kas atvērtu ceļu laikā uz kādu no paralēlajām dimensijām, tādejādi izmaiņas pagātnē neiespaidotu mūsu dimensiju, tas nevarētu beigties labi zinot kā cilvēki nevar sadzīvot savā starpā.
Iedomājies, ja karotu divas zemeslodes savā starpā, katra no savas dimensijas. Perfekta apokalipses recepte.
Prātu lasīšanas ierīces
Ir ideja veidot mašīnas, kas var lasīt cilvēku prātus – domas un atmiņas no attāluma, bez viņu piekrišanas. Bet tas principā nebūs iespējams, kamēr mūsu smadzenes netiks saslēgtas kopā ar internetu vai jebkādu citu komunikācijas veidu.
Bet progress jau tagad notiek. Piemēram, pagājušajā gadā, zinātnieki Nīderlandē izmantoja smadzeņu skenēšanas datus un datoru algoritmus, lai noteiktu uz kuriem burtiem cilvēks skatās.
Šis fenomenālas atklājums parādīja to, ka ir iespējams uzbūvēt mašīnas, kas lasītu cilvēku prātus. Ja šādas ierīces tiktu izgudrotas un, teiksim, nonāktu kādas totalirātas valdības rokās, kas to izmantotu masveidā. Novestu pie neciešamas dzīves. Tas izveidotu pasauli, kur tevi varētu likt cietumā par „Prāta noziegumiem”.
Smadzeņu hakošanas ierīces
Tātad, ja tu vari kaut, ko apskatīt, tad to ir iespējams arī izmainīt. Tas nozīmē, ka mūsu domas un atmiņas varētu tikt mainītas pret mūsu pašu gribu. Piemēram, ja mūsu smadzenes jebkad tiktu savienotas ar kādu komunikācijas ierīci un pieņemot, ka mēs nespētu izstrādāt nevienu efektīvu mentālo ugunsmūri mūsu smadzenes būtu pakļautas visiem pasaules ļaunumiem.
Neticamā kārtā, mēs jau esam spēruši pirmos soļus, lai, kaut, kas tāds varētu notikt. Nesen, starptautiska komanda ar neirozinātniekiem uzstādīja vidi, kur dalībnieki varēja komunicēt no smadzenēm uz smadzenēm.
Protams, ka tas ir aizraujoši, bet šī tehnoloģiskā telepātija varētu atvērt veselu pandoras lādi ar problēmām. Iespējams, vislabāk šī problēma ir attēlota animācijas filmā „Ghost In the Shell”, kur mākslīgās inteliģence – hakeris – bija spējīga mainīt atmiņas un nodomus savu upuru galvās. Tagad iedomājies šādu spēku noziedznieku vai paranoisku valdību rokās.
Gatavojiet savas folija cepures.
Autonomi roboti, veidoti, lai nogalinātu
Vienā vārdā – „Terminatori”. To potenciāls ir baismīgs un iespējams, ka vienīgā lieta, ar ko jau ir problēmas šobrīd.
Lūk ko nākotnes filozofs Maikls Latorra par šo saka:
Mēs šobrīd neesam izgudrojuši mašīnu, kuras intelekta līmenis būtu tik augsts kā cilvēkiem. Bet cilvēka līmeņa inteliģence nav nepieciešama, lai radītu autonomas nāves mašīnas. Robotisku kaujas mašīnu būvēšana jau ir iespējama un jau notiek.
Militārie roboti varētu identificēt mērķus un iznīcināt tos bez cilvēka dotas piekrišanas. Šādu darbību briesmām vajadzētu būt acīmredzamām.
Tu-dun-dun-tu-dun, Tu-dun-dun-tu-dun, Tu-dun-dun-tu-dun.
Šeit neiet runa par šaušanu uz draudzīgiem spēkiem, nevainīgiem civilajiem. Briesmas slēpjas starptautiskajās bruņošanās sacīkstēs, kas notika Aukstā kara laikā.
Visu laiku kāds gribēt sev vēl labākus robotus, kas nozīmē ka to inteliģence un kaujas spējas nepārtraukti attīstītos. Kas beigās novestu pie tā, ka šie roboti būtu gudrāki un spēcīgāki par parastajiem, cilvēkiem – karavīriem.
Un tad notiktu viens no sekojošajiem scenārijiem – „Kurš gan domāja, ka kaujas robotos var spontāni parādīties mākslīgā inteliģence” vai arī „Mēs nedomājām, ka hakeri var pārprogrammēt mūsu robotus no attāluma”. Un atkal sveiks armagedon.
Patogēni izgatavoti kaujas vajadzībām
Šis ir vēlviens ierocis, kas principā nav tālu no realitātes. 2005 gadā Rejs Kezvolds paziņoja to, ka publicēt visus nāvējošos vīrusus nav prāta darbs. Jo vienmēr pastāv iespēja, ka kāda fanātiķu grupa izmantos šo informāciju, lai rekonstruētu kādu no vīrusiem, lai padarītu to vēl lipīgāku.
Ir aprēķināts, ka cilvēku izstrādātais, es uzsveru CILVĒKU IZSTRĀDĀTAIS „Avian vīruss” varētu nogalināt pusi no pasaules populācijas. Es ar garantiju saku, ka mēs paši sevi nobendēsim. Tas tika radīts kombinējot Putnu un Cūku gripu.
Es brīžiem domāju, kā viņi nonāk pie šādām idejām, tas scenārijus kā es to redzu ir šāds – „Klau negribi sakombinēt divus pasaulē bīstamākos vīrusus un paskatīties, kas iznāks.” „LOL –davaj” Divi ģenētiskie bārmeņi.
Virtuālais sods un cietums
Godīgi sakot, šis ir pats briesmīgākais no visiem līdz šim minētajiem ieročiem. Es domāju, ka ja mēs viens otru nenogalināsim, tad kaut, kādā brīdī mēs sāksim dzīvot digitāli, respektīvi būs iespējams augšupielādēt mūsu apziņu datorā.
Jau šobrīd ir milzīgas problēmas ar cietumu pārbāšanu. Un šī problēma nemazināsies ar laiku, jo mēs paliekam tikai aizvien vairāk.
Mēs varēsim augšupielādēt noziedzinieku apziņas un likt viņiem izciest sodu virtuāli. Bet tas varētu izvērsties šausmīgā pieredzē. Iedomājaties, ar virtuālajām vidēm mēs varam darīt ko gribam, tas nozīmē, ka piemēram simts gadu cietumsodu virtuālajā vidē, viņš varētu izciest stundas laikā reālajā pasaulē.
Tas nozīmē, ka mēs varētu piespriest 1000 gadu cietumsodus. Un tas aizņemtu tikai 10 stundas reālajā pasaulē, bet noziedziniekam, tie liktos kā 1000 gadi. Protams, pēc tam viņš varētu padzīvot 100 gadus rehabilitācijā, bet tik un tā, vai tas būtu ētiski pret cilvēku?
Elles būvēšana
Šis ir kaut, kas līdzīgs ar iepriekšējo punktu. Daži nākotnes sapņotāji uzskata, ka būs iespējams būvēt paradīzi. Jo ja mēs varam augšupielādēt prātus, tad noteikti var būvēt arī individuālās paradīzes. Bet, ja Tu vari uzbūvēt paradīzi, tad vari arī izveidot elli.
Tas ir vēl biedējošāk, ja mēs ņemam vērā, ka tu virtuālajā vidē vari pavadīt 1000 gadu, kas realitātē būs 10 stundas. Un teorētiski nepastāv nekādu ierobežojumu tam, ko ar tevi tajā vietā varētu darīt.
