Pilsētas, kas atrodas uz katastrofas robežas
Šajā rakstā būs apskatāmas 7 pilsētas, kas atrodas uz katastrofas robežas un drīzumā var beigt pastāvēt atsevišķu iemeslu dēļ.
Dalasa: Iedz.sk 6,1 milj.
Virpuļviesuļi un debesskrāpji ir slikta kombinācija, taču Dalasā tā ir ikdiena. Dalasa atrodas tā dēvētajā Tornado zonas ielejā, kurā ir ideāli apstākļi, lai veidotos milzīgi un postoši virpuļviesuļi. Ja F5 kategorijas tornado savu starta pozīciju uzsāktu pilsētas centrā , tad tas aiz sevis atstātu kilometru platu nāves un postījumu sliedi.
Ja tornado skars Dalasas debesskrāpjus, stikla lauskas lidotu ar 500 km/h lielu ātrumu.
Goma: Iedz. sk. 1. milj.
Goma atrodas aktīva vulkāna “Ņiragongo” pašā pakājē. Tas ir izvirdis vairākkārt-pēdējo reizi 2002. gadā.
2002.gadā vulkāns nogalināja 170 cilvēku un 120 tūkstoši zaudēja mājas.
Lai gan “Ņiragongo” nav vienīgais vulkāns, kas apdraud starp diviem vulkāniem un indīgo ezeru iespiesto Gomu, vulkāna spēcīgie izvirdumi notiek, kad pārplūst vietējais ezers un tas drīz atkal būs piepildījies. Ģeologi patstāvīgi to uzrauga un,cerams spēs laikus brīdināt pilsētniekus.
Melburna:Iedz. sk. 4,2 milj.
Svelme, karstumā sprēgājoši koki un bīstami vēji padara Melburnu par laika bumbu, kas gaida dzirksteli.
Melburnas apkārtnē plešas milzīgi zālāji un eikaliptu meži. Vasarā eikaliptu miza izkalst, tā ir tik ļoti piesātināta ar augu eļļu, ka ugunsgrēka laikā koki burtiski uzsprāgst, aizveižot degošo mizu uz visām pusēm.
Manila: Iedz. sk. 11,2 milj.
Stundas laikā cunami spēj paaugstināt ūdens līmeni Manilā par 4 m.
Daļa no 11. milj iedz. dzīvo tuvu jūrai. Cunami pilsētu var sasniegt stundas laikā. Ūdens līmenim paaugstinātos par 4. metriem, cunami seku rezultātā, noslaucītu pusi no šīs pilsētas.
Gvatemala: Iedz.sk 4.1 milj.
Cauruļvadu sistēma, kura paredzēta notekūdeņu aizvadīšanai ir nolietojusies. Plīsuma vietās ūdens ieplūst pelnu un poraina kaļķakmens slānī,virs kura paceļas pilsēta.
Drenāžas šahtas ir līdzīgas krasta kritenēm, kuras veidojas skābam lietus ūdenim izskalojot ar kaļķi bagātinātus pazemes slāņus. Gvatemalā skaidrojums ir sarežģītāks. Pilsētas pamati balstās uz kaļķakmens, bet virs tiem atrodas bieza vulkānisko izdedžu kārta. Laikā, kad plosās tropiskie orkāni, dažu diennakšu laikā var nolīt pat 500mm lietus. Lai izvairītos no lieliem plūdiem pilsētā ierīkoti pazemes tuneļi un cauruļvadi. Taču orkāna laikā caurulēm ir pārāk liela slodze un tajās rodas sūces, kas rada šīs Drenāžas šahtas.
Katamandu: Iedz. sk . 2.5 milj
Šī pilsēta neveic nekādus drošības pasākumus, un pat sīkas zemestrīces rada lielu postu.
Katamandu atrodas zonā, kur iespējamas pat 8,6 magnitūdu lielas zemestrīces. Uz dienvidiem no pilsētas atrodas viena no trim lūzumzonām. Āzijā un Indija ik gadu par 38 mm virzās virsū viena otrai, un tā rezultātā sagaidāmas vēl daudz citas zemestrīces.
Sidneja: Iedz. sk. 4,6 milj.
Milzu krusas graudi.
Lieli krusas graudi veidojas augstos mitros mākoņos, kur vējš pūš augšup un tāpēc ilgi notur krusu gaisā. 1999. gadā pilsētā krita 9 cm lieli krusas graudi. Tie nodarīja milzīgus postījumus, jo nopostīja 24000 jumtu un sadauzīja 70000 automašīnu.
