Internetā parādījies iepriekš slēptais VIDEO, kur ASV drons sadūrās ar krievu iznīcinātāju
Visi noteikti jau paspējuši dzirdēt medijos par lielo notikumu starp Ameriku un Krieviju, kur tika notriekts Amerikas drons. Protams, ka šis incidents momentā nonāca visu pasaules mediju topos, jo neviens nezināja, kas sekos tālāk. ASV gaisa spēki ceturtdien publiskoja video no kameras, kurā redzams bezpilota lidaparāts MQ-9 Reaper, kas otrdien avarēja virs Melnās jūras pēc sadursmes ar Krievijas Su-27.
Nepilnu minūti garajā video redzams, kā Krievijas Su-27 no aizmugures tuvojas novērošanas dronam un sāk izliet degvielu. Virs drona pārlidoja iznīcinātājs, uz brīdi pārtraucot video padevi. Pēc pārlidojuma drona propelleris joprojām ir redzams neskarts. Aptuveni pēc 22 sekundēm Krievijas iznīcinātājs atkārtoja savu degvielas izmešanas manevru drona tiešā tuvumā. Pēc tam pie 29 sekunžu atzīmes lidmašīna sadūrās ar dronu, izraisot video sakaru pārtraukšanu uz aptuveni vienu minūti, teikts ASV spēku Eiropā paziņojumā.
Turpretim attiecīgā video 39. sekundē varat redzēt video plūsmas atsākšanu, parādot, ka viens no dzenskrūves spārniem jau ir guvis bojājumus. 14. martā globālajā gaisa telpā virs Melnās jūras tika reģistrēts notikums. Negadījuma rezultātā bezpilota lidaparāts iekrita ūdenī.
CNN ziņo, ka viss notikums notika pusstundas līdz četrdesmit minūšu laikā. Kad drona dzenskrūve tika bojāta, operatori improvizēja un vadīja to kā planieri, līdz tas sasniedza savu ūdeņaino galu. Lietai tuvu stāvoši avoti atklāja, ka drona programmatūra un citi konfidenciālie dati tika izdzēsti pirms drona nolaišanās ūdenī.
Maskavas varas iestādes ir paziņojušas par nodomu atgūt dronu. Krievija ir noliegusi atbildību par bezpilota lidaparāta notriekšanu, taču Krievija paziņoja, ka tās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs pirmo reizi piecu mēnešu laikā pēc incidenta sazinājās ar ASV aizsardzības ministru.
Lūk arī video :
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februāra agrās stundās ar raķešu apšaudi, gaisa triecieniem un sauszemes karaspēka ierašanos. Krievija sākotnēji starp iebrukuma mērķiem uzskaitīja Ukrainas “denacizāciju”.
Ukrainas okupanti ir cietuši smagus zaudējumus, apsūdzēti civiliedzīvotāju tīšā nogalināšanā un citos kara noziegumos. Okupantu brutalitāte atklājās kolektīvi pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijevas apkārtnes, piemēram, Butčaras.
