“Tas būs ļoti Smags trieciens visiem iedzīvotājiem!” Tiek paziņoti Baisi jaunumi, kas tagad skars arī Tevi!

Pieminēšanas vērta ir finanšu trillera aina, kas norisinās pie mums Latvijā , kad notikumi pasaules fondu tirgū varētu cilvēku sabojāt vai vismaz krietni sarežģīt dzīvi. To piedzīvojām 2008. gadā, kad pasaules tirgus tendences iezīmēja mūsu valsts iepriekšējā pārmērīgā kreditēšanas un mājokļu burbuļa sekas, un tagad pensiju fondu aktīvu cenu kritums var radīt zināmas problēmas pilnīgi visiem, lai arī kā to negribētos atzīt! Pensionāri var saņemt mazāk no saviem otrā un trešā līmeņa vecuma uzkrājumiem, nekā viņi iegulda attiecīgi, jo vecuma uzkrājumi var būt mazāk vērti nekā fonds finanšu aktīvu cenu krituma dēļ  Tomēr nevajadzētu brīnīties par radikāliem pieņēmumiem un lēmumiem, jo ​​tas, visticamāk, situāciju tikai pasliktinās un beigās vispār Jūs atstās bez praktiski nekādas pensijas!

Patreizējā situācija norāda uz ļoti pamatīgu lejupslīdi, kas nozīmē ļoti kritisku ainu!
Ilgtermiņa uzkrājumu, tajā skaitā noguldījumu pensiju fondos, situācija galvenokārt atspoguļojas pensiju sekundārajos rādītājos, šī gada oktobra beigas joprojām ir nepatīkamāks un reālāks laika posms. 12 mēnešu ienesīgums ir ļoti labs atskaites punkts, ja vēlaties redzēt, kā pensiju plānus ietekmē konkrēti tirgus apstākļi. Savukārt attiecībā uz ilgtermiņa atdevi uz to ir samērā droši raudzīties no 10 gadu perspektīvas jeb no konkrēta pensiju plāna darbības sākuma. Latvijā uz fondiem balstīta pensiju sistēma ar ieguldījumiem konkrētās shēmās tika ieviesta 2003.gadā, tāpēc 15 gadu periods ir piemērots arī ilgtermiņa izvērtēšanai. Šajā gadījumā ienesīgums atspoguļo ne tikai pēdējo desmit gadu laikā notikušo, bet arī to, cik labi konkrētais pensiju plāns ir pārvarējis 2008. gada finanšu krīzi.

Visa Problēmas Būtība: 
Šā gadsimta sākumā, kad Latvija izveidoja fondēto pensiju sistēmu, tā kopumā pieņēma samērā konservatīvu pieeju. Tolaik attīstīto valstu obligācijas tika uzskatītas par de facto bezriska aktīvu, jo valstīm, kas tās emitēja, nebija problēmu pārvaldīt savas finansiālās saistības, un šiem obligāciju turētājiem maksātās procentu likmes bija pievilcīgas. Ikgadējais ienesīgums 2%, 3% vai nedaudz lielāks ir pietiekams uzkrājumu veidošanai, pat nedaudz apsteidzot inflāciju, nodrošinot konservatīvo (uz parādu) pensiju plānu dalībniekiem iespēju veidot uzkrājumus vecumdienām. Turklāt, tā kā inflācija sāka augt, tuvojoties pasaules tā dēvētajam treknajam gadam, tas mainījās vairākos veidos.

Toreiz procentu likmes vēl pieauga un lietas varēja normalizēt, taču pēc 2008. gada finanšu krīzes viss mainījās, un izaugsmes atjaunošanai bija jāizmanto arvien inovatīvākas metodes, kas galu galā izraisīja likmju samazināšanu. Parāda vērtspapīru procentu ienesīgums ir samazinājies līdz rekordzemam līmenim, un negatīvs procentuālais ienesīgums ir kļuvis par normu pagājušās desmitgades vidū. Piemēram, investors, kurš pērk Vācijas obligācijas, tādējādi aizdodot naudu šai valstij, nesaņem pilnus procentu ienākumus un pat maksā nominālu papildu maksu, aizņemoties naudu. Starp citu, arī Latvija aizvadītās desmitgades otrajā pusē var aizņemties naudu par negatīvām procentu likmēm finanšu tirgū. Bet tas, kas ir labs aizņēmējiem, ir slikts noguldītājiem. Konservatīvajiem pensiju fondiem ir mazāk iespēju gūt pozitīvu ienesīgumu, jo peļņa jau tā ir negatīva un parāda vērtspapīru cenām ir maz iespēju celties.

Procentu likmēm pieaugot, iepriekš emitēto obligāciju cena strauji kritās, izraisot arī pensiju plānu ienesīguma kritumu. Tā ir kļuvusi par ekonomisku problēmu visā attīstītajā pasaulē un var izraisīt arī plašāku finanšu satricinājumu. Piemēram, Vācijas valdības obligācijas ar 10 gadu dzēšanas termiņu 31. oktobrī nodrošināja gada ienesīgumu 2,15% apmērā, salīdzinot ar mīnus 0,1% pirms gada. Parasti tiek uzskatīts, ka 10 gadu obligāciju ienesīguma izmaiņas par 1 procentpunktu ir pretējas cenas izmaiņas par 10%. Rezultātā šādu vērtspapīru cena gada laikā kritās par vairāk nekā 20%, kas atspoguļojās arī pensiju plānu ieguldījumu vērtībā. Investoriem kopumā, tostarp pensiju fondiem, tagad nākas saskarties ar faktu, ka iepriekšējie glābšanas mehānismu varianti vairs neattiecas uz finanšu tirgiem.

Patreizējais skats uz nākotni
Neviens nevar droši pateikt, kāda būs tuvākā laika dinamika, tāpēc parasti vislabāk ir pagaidīt, jo maz ticams, ka tas turpināsies ilgi. Tas attiecas arī uz konservatīvā pensiju plānu obligācijām, kas kļuvušas par lielākajām galvassāpēm pensijas uzkrājumiem. Par to liecina gaidāmā globālās inflācijas samazināšanās, par ko liecina dažādu citu izejvielu, piemēram, naftas, gāzes un lauksaimniecības produktu, akciju tirgus cenu kritums. Tas savukārt nozīmē, ka likmju paaugstināšana drīz apstāsies un obligāciju cenas varētu virzīties pretējā virzienā. Turklāt ir vēl viens aspekts.

Tagad emitējamajām jaunajām obligācijām pēdējo reizi ir neparasti augsts ienesīgums, kas atkal atveras un potenciāli paver iespējas pensiju fondiem uz augstākas procentu atdeves un parāda vērtspapīru cenu kāpuma rēķina. Šāda situācija, visticamāk, būtiski mainīs Latvijas pensiju shēmas ienesīgumu un pēc 10 gadiem pat kļūs negatīva. Protams, ja ir vēlme uzkrāt vairāk ilgtermiņā (mērot gadu desmitiem), uz akciju tirgu orientēti pensiju plāni šeit parasti piedāvā visaugstāko atdevi.