Francijas Prezidents pēc vakardienas sarunas ar Putinu paziņo, ka Ukrainā ļaunākais esot tikai vēl priekšā!
Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc sarunām ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu atzina, ka sliktākais Ukrainai vēl tikai priekšā. Kremļa saimnieks sacīja, ka Krievijas “militārā operācija” Ukrainā turpināsies neatkarīgi no tā. Nedēļu turpinoties Krievijas karam Ukrainā, mirst ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji. Lai gan Krievijas armija veiksmīgi ieņēma Ukrainas lielāko pilsētu Hersonu, Ukrainas armija joprojām izrādīja spēcīgu pretestību un tas notiek vēl šobrīd šajā laikā un kamēr Jūs guļat un strādājat!
Kamēr abas puses karo, notiek sarunu otrā kārta, kuras mērķis ir Ukrainai vienoties par pamieru, pamieru un humanitārajiem koridoriem. Ukrainas dienvidu pilsēta Hersona jau atrodas Krievijas kontrolē, taču aplenkums apdraud arī galvaspilsētu, austrumu pilsētu Harkovu un dienvidu ostas pilsētu Mariupoli. Krievijas karaspēks turpināja atklāt uguni vairākās pilsētās, tostarp civilos objektos, un daudzi civiliedzīvotāji joprojām tika nogalināti. Īpaši sarežģīta situācija ir Mariupolē, kuru jau stundām ilgi skāruši ugunsgrēki, kuru rezultātā ir atslēgta elektrība, ūdens un siltums. Cilvēkiem evakuēties neizdevās, un notiekošo ugunsgrēku dēļ trūka pārtikas. Krievijas karaspēks cenšas bloķēt pilsētu, kas atrodas uz humānās katastrofas sliekšņa.
Tikmēr Melnajā jūrā Odesas virzienā kuģojuši četri Krievijas desanta kuģi. Dienvidos Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu Mikolajavas-Vozņesenskas virzienā. Tomēr Ukrainas puse ziņoja, ka austrumos uzbrukumi turpinās un Krievijas karaspēks mēģināja ieņemt pilsētu no rietumiem, taču cieš katastrofālus aprīkojuma un personāla zaudējumus. Krievijas karaspēks arī cenšas sasniegt Kijevas ziemeļu malu. Ukraiņiem ir augsta pretestība. Kā ziņots, Krievijas tehnikas vienības sabotētas vairākos Ukrainas apgabalos. Vairākās pilsētās ukraiņi cenšas izjaukt Krievijas karaspēku vai iziet ielās, lai protestētu pret viņu klātbūtni.
Vienlaikus Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs vērsās pie ienaidnieka okupēto zonu pilsoņiem, uzsverot, ka viņi var sniegt būtisku ieguldījumu Ukrainas bruņotajos spēkos, iznīcinot Krievijas okupantu aizmugures kolonnas. Kā jau daudzkārt izskanējis, degvielas, munīcijas un pārtikas piegāde Krievijas militārpersonām ir bijis galvenais šķērslis ātram un postošam uzbrukumam Ukrainai.Ukraina norāda, ka Krievija līdz šim ir atteikusies ņemt Ukrainā nogalināto karavīru līķus. Ukrainas Valsts dzelzceļš līķus uz Krieviju vedīs refrižeratoros. Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņojis, ka kopš iebrukuma sākuma Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedzis aptuveni 9000.
Krievija ziņoja par gandrīz 500 karavīru zaudēšanu. Kamēr simtiem tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, ir pieplūduši arī atbalstītāji no ārvalstīm. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka pirmais no 16 000 ārvalstu brīvprātīgajiem jau ir ceļā, lai aizstāvētu Ukrainu. Bet gandrīz 40 000 Ukrainas rezervistu ir atgriezušies valstī caur kontrolpunktiem Ļvovas apgabalā.
Tajā pašā laikā daudzi Rietumu uzņēmumi turpināja paziņot par ražošanas pārtraukšanu Krievijā. Piemēram, Zviedrijas labiekārtošanas preču tirgotājs IKEA pārtrauks darbību Krievijā un Baltkrievijā. Tas skars gandrīz 15 000 darbinieku, 17 veikalus un 3 rūpnīcas. Taču Vācijas autoražotājs Volkswagen un Japānas autoražotājs Toyota paziņojuši, ka pārtrauks automašīnu ražošanu Krievijā un nekavējoties apturēs eksportu uz Krieviju.
