Kariņš izsakās, ka uz laiku var nākties ierobežot sabiedrības brīvu pārvietošanos Latvijā
Visā Eiropā Covid-19 izplatība ir satraucoša. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau tagad saskaras ar jaunu vīrusu celmu uzliesmojumu, lai sagatavotos tā sauktajam trešajam vilnim. Latvijai ir jābūt gatavai. Ministrs Krišjānis Kariņš (JV) ) izteicās īpašā Eiropas Padomes un “TV3 ziņu” sanāksmē.
ES dalībvalstis gadu ir cīnījušās ar epidēmiju un tās sekām. Kopš vakcinācijas procesa sākuma situācija ir kļuvusi daudz saspringtāka. Tas ir saistīts ar lēnu un atšķirīgu vakcinācijas tempu, kā arī ES līderu kritiku par vakcīnu ieguves ātrumu un efektivitāti un lēmumu saskaņošanu. Šajā konkrētajā Eiropadomē dalībvalstis arī aicināja Eiropas Komisiju (EK) sarunās ar ražotājiem ieturēt stingrāku nostāju.
Kariņš teica: “Dalībvalstis mudina Eiropas Kopienu apņēmīgāk pieprasīt ražotājiem izpildīt solītās un līgumā noteiktās piegādes saistības, un šis process var virzīties uz priekšu.” Ņemot vērā, ka Covid-19 drīz nepazudīs, pastāv baumas, ka ES palielinās vakcīnu ražošanas jaudu. Arī Latvija var piedalīties šajā procesā.
“Nākamajā gadā un dažus gadus vēlāk cilvēki saprot, ka vīruss nepazudīs, un cilvēki ir jāvakcinē katru gadu vai ar citiem intervāliem. Eiropai ir jāstiprina vakcīnu ražošana iekšēji. Mēs esam redzējuši, ka tas notiek, un vietējais premjerministrs sacīja : “Francijā, Vācijā. Bet daži cilvēki saka, ka tā jāpaplašina, iekļaujot Eiropas farmācijas nozari un mūsu Latvijas rūpniecību. “
Tomēr, neskatoties uz vakcinācijas paātrināšanas veidu meklēšanu, jaunais Covid-10 celms turpina aptvert arvien vairāk jomu un ietekmē arvien vairāk cilvēku. Premjerministrs uzsvēra, ka, piemēram, Īrijā 90% no nesen atklātajiem gadījumiem ir visinfekciozākā Covid-19 vīrusa mutācijas. Premjerministrs kā piemēru minēja arī Somiju.Somija ir pastiprinājusi ierobežojumus ar 14 dienu kumulatīvo saslimstības līmeni 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
“Es domāju, ka, ja mēs biežuma ziņā ierindojamies trešajā vai ceturtajā vietā, mūsu Eiropas kolēģiem būs grūti saprast, kā runāt par atvieglojumuMums ir jābūt gataviem, ka uz kādu laiku varētu būt lielāki kustības vai kontaktēšanās ierobežojumi,” skaidroja Kariņš.
Valdības vadītājs atzina, ka tuvākajā laikā atgriezties ierastajā dzīvē pirms Covid-19 būs neiespējami, tāpēc arvien aktuālāka kļūst motivācija ieviest vienotu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu vai Digital Covid-19 pasi. Šī dokumenta mērķis ir atvieglot vakcinētāju ceļošanu. Arī Latvija atbalsta šāda dokumenta ieviešanu, un tā ir taisnība, ka lielākā daļa sabiedrības cilvēku līdz tam varēs faktiski iegūt vakcīnu.
Karišs norādīja, ka Eiropai ir jābūt apņēmīgai īstenot šo dokumentu neatkarīgi no tā, vai valsts to vēlas vai nevēlas. Katrai Eiropas valstij vissliktākais ir atšķirīga sistēma, bet labāk ir kopēja sistēma. Tomēr nav skaidrs, vai pilsoņiem, kuriem ir Covid-19 digitālās pases, būs arī kādas privilēģijas, piemēram, plašākas ceļošanas iespējas.
Par šīm iespējamām privilēģijām ir pāragri runāt, jo ne tikai Latvijā, bet, piemēram, visās ES valstīs var būt 35 gadus veci jaunieši, kuri nav vakcinēti pret Covid-19. Daudzi cilvēki, kas vēlas ceļot šajā vecuma grupā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula Fon der Leiena (Urzula Von der Leiena) iepriekš paziņoja, ka šādu sistēmu var sākt izmantot jau trīs mēnešus. Jāatzīmē, ka Eiropas Kopiena ir apņēmusies līdz vasaras beigām vakcinēt aptuveni 70% ES iedzīvotāju. Lēna vakcīnu piegāde un vakcinācijas līmenis šo prognozi nav mainījis.
