Latviju pāršalkusi skumja vēsts – Mirusi ļoti zināma un populāra persona
Pēdējā laikā aizvien vairāk varam dzirdēt par skumjām ziņām saistībā ar to, ka kāda pazīstama persona tiek aizsaukta mūžībā un tagad tas ir dzirdams aizvien biežāk un liek aizdomāties par to vai tas ir vienkārši sagadīšanās pēc vai tomēr kādā veidā saistīts ar vīrusu. Šobrīd tad liek aizdomāties aizvien vairāk, bet neatkarīgi, tas ir ļoti skumji.
Diemžēl 11. Janvārī mūžībā ir devusies ļoti labi zināmā un populārā dzejniece Kornēlija Apškrūma, viņa nomira 83 gadu vecumā. Bēdu vēsti paziņoja viņas dēls Gints Apškrūms. Pie tam jāņem vērā, ka vairākās paaudzēs Kornēlijas Apškrūmas vārds saistījās ar vēlējuma rindiņām un pantiņiem apsveikuma kartītēs.
Viņas dzejoļu krājums “Mīlestības vārds” (kurā ir apsveikumi un svētības dzejoļi) ir viens no pašiem populārākajiem, kas zināms Latvijā. “Daudzi cilvēki arī vēlas saviem mīļajiem dot segvārdu, taču ne visiem ir iespējas paust savas labākās idejas dzejā. Tāpēc viņi izmanto Kornēlijas Apškrūmas rindiņas,” apgāda Zvaigznes ABC izdotā grāmata, teikts aprakstā.
Kornēlija Apškrūma (dzimusi Krieviņa) dzimusi 1937. gada 12. aprīlī Palsmanes pagastā. Novadniece tika pieminēta Alūksnes bibliotēkas mājas lapā: “Meitene agri zaudēja tēvu. Jau 1957. gadā pēc visusskolas pabeigšanas iestājās LVU Filoloģijas fakultātē, taču dēļ savas veselības dēļ pēc 2 gadiem mācības pārtraukusi.
Viņa rakstīja skolas literārajā žurnālā un piedalījās literārajos konkursos. Viņa absolvēja vidusskolu. Vēlāk viņa iestājās LVU Valodu institūtā, bet divus gadus vēlāk veselības apsvērumu dēļ pārtrauca studijas.
Dzīvoja Alūksnes rajona Viresu diecēzē. Kornēlijas Apškrūmas darbs un dzīve ir saistīta ar Virešu pagast bibliotēku. Šis darbs sākās 1958. gada 1. septembrī, un tas prasīja vairāk nekā 43 gadus. Kornēlijas kodols ir arī grāmatas, literatūra, dzeja un visas lietas, kas saistītas ar kultūru.
Strādājot bibliotēkā, viņa ir cītīgi strādājusi, lai nodrošinātu apmeklētājiem kvalitatīvus literārus darbus, saturīgus un daudzveidīgus pasākumus, estētiku un glītu dizainu. Vietu, kā arī organizēt un mudināt cilvēkus strādāt dažādās interešu grupās.
Gadu gaitā Virešu pagasta 1. bibliotēka ir viena no labākajām bibliotēkām Latvijā, un pieredzes gūšanai šeit devušies kolēģi no dažādiem reģioniem. “
